Foto: Publicitātes foto

Dmitrijs Savatejevs ir krievu autosportists no Sanktpēterburgas. Vairākus gadus ar labiem panākumiem startējis Krievijas autošosejas sacensībās, Dmitrijs šogad ir nolēmis piedalīties Latvijas čempionātā Nacionālajā klasē ar "Lada Kalina" sacīkšu automašīnu.

Pirmajā posmā Pērnavā krievu sportists izcīnīja 3. vietu, izraisot pārsteigumu autosporta ekspertu aprindās. Trīs nedēļas pirms lielākajām šīs vasaras autošosejas sacensībām "Riga Summer Race", kas notiks Biķernieku trasē 23. -un 24. augustā, piedāvājam interviju ar Dmitriju Savatejevu.

Kā sākās tava sportista karjera?

– Jau no pašas bērnības esmu sapņojis piedalīties autosacīkstēs – pirmo reizi kā mazs puika, skatoties sacensības "Ņevas" trasē Sanktpēterburgā, "saslimu" ar ātrumu un jaudīgām sacīkšu automašīnām.

Autosports man ir vairāk kā hobijs, tā ir mana dzīve, es un mana sacīkšu komanda nespējam sevi iedomāties ārpus trases. Visupirms, autošosejā mani piesaista nemitīgā cīņa ar sāncenšiem un arī sevi; neticama līmeņa sasprindzinājums visas distances garumā, cīņa par uzvaru.

Viss tas norūda raksturu un padara mani vēl izturīgāku. Autosports šobrīd ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Es gribu turpināt sasniegt augstus rezultātus autosacīkstēs.

Ko tu uzskati par savu lielāko sasniegumu karjerā?

– Par savu un komandas lielāko sasniegumu es uzskatu, kad četras sacīkstes pēc kārtas finišēju uz goda pjedestāla 2010. gadā Krievijas kausā Nacionālajā klasē.

Tobrīd man ar "VAZ 2112-37" bija visvecākā tehnika no visiem sacīkšu dalībniekiem. Mans automobilis bija ar vislielāko sacensību pieredzi – tas bija jau 10 gadus vecs, un, kā saka, mašīna jau bija "nogurusi". Bet, neskatoties uz to, 2010. gada sezonā man izdevās izcīnīt Krievijas Sporta Meistara kandidāta titulu.

Kā tu kļuvi par Latvijas autošosejas čempionāta dalībnieku Baltijas trasēs?

– Latvijas čempionātam jau ne pirmo gadu sekoju līdzi. Vienmēr ir patikusi dažādu automobiļu marku savstarpējā cīņa un, protams, slavenās un leģendārās trases – "Biķernieki" un "Kačergine" Lietuvā, kā arī rekonstruētā Pērnavas trase.

Mēs attīstāmies un gribam virzīties tālāk. Esam komanda no Sanktpēterburgas, un mums, protams, ir būtiski tas, ka sacensības Baltijā ir tuvāk teritoriālajā ziņā. Gandrīz visas trases Krievijā ir uzbūvētas netālu no Maskavas – tās iedzīvotājiem ir vieglāk līdz trasēm nokļūt, bet mums tie ir diezgan tāli izbraucieni, reizēm ceļā aiziet vairāk par vienu diennakti. Protams, ka katram no mums ir darbs un ģimene, un tādi tālie izbraucieni bieži rada problēmas.

Kādas ir Krievijas un Latvijas autošosejas čempionātu atšķirības?

– Šie čempionāti tiešām atšķiras – Krievijas autošosejas seriālā diezgan daudz laika un uzmanības sacensību nedēļas nogalē tiek veltīts reklāmai un citām mārketinga kampaņām, kas noved pie tā, ka finansiālās prasības sacensību posmam sanāk pietiekami lielas.

Dažreiz sacensībās ir grūti saplānot laiku, jo dienaskārtība bieži tiek mainīta. Atsevišķi vēlos piebilst, ka cīņa starp pilotiem trasē, pat visdārgākajās klasēs, reizēm mēdz būt rupja un ar kontaktiem, kas liek apšaubīt pašu braucēju profesionalitāti.

"BaTCC" ("Baltic touring car championship") seriālā mūs piesaistīja tas, ka sacensību dalībnieki paši ir kārtīgi autosporta fanāti. Mūsu pirmais izbrauciens uz sacensībām Igaunijā maija beigās bija patīkams pārsteigums, jo mūs uzņēma ļoti draudzīgi. Komunikācija ar citiem pilotiem slēgtajā parkā atstāja ļoti labu iespaidu.

Mēs ieraudzījām daudz labu un cienīgu sāncenšu trasē, kuri izrādījās lieliski, atsaucīgi un draudzīgi ļaudis ārpus tās. Ļoti patika stingrā dienaskārtības ievērošana sacensību dienā.

Cīņa trasē pagāja bez neviena kontakta divu braucienu laikā. Ļoti gribas cerēt, ka tā būs arī visās atlikušajās sezonas sacensībās, jo trasē es cīnos ar sevi un savas mašīnas iespējām, nevis taranējot pretiniekus trases apmalēs.

Kāds ir tavs auto un kādas ir tā stiprās puses?

– Par savas "Lada Kalina" stipro pusi es uzskatu automašīnas mazos gabarītus – tie nav lieli un dažos asos līkumos ir ļoti laba vadāmība. Pie mīnusiem varu pieskaitīt neuzticamību, un diemžēl ne visas detaļas un mezgli ir no augstas kvalitātes metāla sakausējumiem.

Sacensībās es esmu disciplinēts, ievēroju dienaskārtību. Ikdienā obligāta dienas sastāvdaļa ir trenažieru zāles apmeklējums, cenšos turēt sevi labā fiziskajā formā, tā kā slodzes sacensībās ir diezgan lielas. Vienmēr esmu noskaņots uz uzvaru.

Kā tu raksturotu savu komandu?

– Mūsu komanda pastāv jau deviņus gadus – mēs ar tēvu ļoti ilgi centāmies panākt to, lai paši varētu izveidot savu patstāvīgu un neatkarīgu komandu. Mūsu komanda nepavisam nav liela, ar laiku ir izveidojies kolektīvs, kas strādā draudzīgi un mērķtiecīgi. Ļoti priecē ilggadējā sadarbība ar "Race Cars Only" kompāniju, kuras speciālisti pilnībā šobrīd veic servisa darbus mūsu sacīkšu automobilim.

Mana komanda "DS-Racing Russia" nespēj iedomāties sevi ārpus trases – visi komandas locekļi ir lieli autošosejas sacensību fani. Turpinām piedalīties sacensībās, aizstāvot mūsu mīļās Sanktpēterburgas cieņu un godu.

Kādas būs tavas ambīcijas Rīgas posmā, sacenšoties ar vietējiem sportistiem?

– Protams, sacensības Rīgā man nebūs vieglas, jo es nekad neesmu braucis Biķernieku trasē, bet mani konkurenti to var darīt katru nedēļas nogali. Tomēr ambīcijas mūsu komandai ir visaugstākās, un es esmu pārliecināts, ka pēc pāris treniņiem mēs spēsim atrast pareizos automobiļa regulējumus, lai cienīgi nostartētu.

Kam būtu jāpasakās, ka redzam tevi sacensību trasēs?

– Vēlos izteikt vislielāko pateicību par daudzgadēju sadarbību uzņēmumam "Race Cars Only", it sevišķi inženierim Borisam Gusevam, visiem maniem tuvajiem, mehāniķiem un, protams, manam tēvam par milzīgo atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!