Ventspilī ik gadu ierodas milzīgs apmeklētāju skaits. Priecājamies saņemt atzinību, bet īpaši lielu uzmanību pievēršam pamatotai kritikai, kas palīdz arvien pilnveidot mūsu pilsētu, lai šeit labi justos gan ventspilnieki, gan pilsētas viesi.
Iepazīstoties ar portālā Delfi.lv publicēto Daiņa Kalna viedokli par Ventspils apmeklējumu š.g. 11. oktobrī, rodas skaidrs priekšstats, ka tā nav pamatota kritika, un raksts tapis ar vienu mērķi - nomelnot Ventspili un Lembergu, turklāt izmantojot viszemiskāko no paņēmieniem - klajus melus.
Jāsāk ar to, ka Ventspilī vidēji dienā notiek 8 pasākumi. Izņēmums nebija arī 11. oktobris, kad Ventspilī notika Starptautiskais šaursliežu dzelzceļa muzeju salidojums, kultūras pasākumi un lekcijas pilsētas bibliotēkās un Amatu mājā, kā arī neskaitāmas sporta sacensības. Ja ir vēlme uzzināt par Ventspilī notiekošajiem pasākumiem, to var izdarīt internetā - Ventspils portālā www.ventspils.lv. Ja Dainis Kalns nezināja, ka Ventspilī pieejams internets, tad es viņam to atklāju.
Saprātīgi kultūras baudītāji gan vispirms iepazīstas ar aktuālo piedāvājumu, izvēlas sev tīkamāko pasākumu, un tikai dodas uz to, nevis ierodas kultūras pasākumu norises vietā sevis izvēlētā laikā un ir pārsteigti, kāpēc nekas nenotiek. 15. oktobrī, piemēram teātra namā "Jūras vārti" norisinājās Ventspils Kamerorķestra sezonas atklāšanas koncerts ar Latvijas nacionālās operas solistiem Rihardu Milleru, Jolantu Strikaiti un Mihailu Čuļpajevu un Diriģents Aigars Meri, kas Radio Klasika raidījumā "Post factum" tika atzīts par nedēļas debiju. Savukārt 18. oktobrī teātra nams "Jūras vārti" uzņēma Teātra festivālu "Zelta maska" ar Maskavas A. Puškina teātra izrādi "Krietnais cilvēks no Sečuānas", kas tika pilnībā izpārdota un saņēma skatītāju ovācijas.
Tas pats Dainis Kalns, kurš tagad saka, ka Ventspils kultūras dzīvē esot klusums, jo pilsētu esot pametuši iedzīvotāji un palikušie nevarot apmeklēt šīs iestādes, 2011. gada 6.oktobrī intervijā "Dainis Kalns: "Zatleru vajadzētu tiesā iesūdzēt" portālam nra.lv norādījis, ka "Lemberga vadībā Ventspils kļuvusi par skaistāko pilsētu Eiropā. Šajā pilsētā kultūra ir vislielākajā cieņā un godā: paskatieties kaut vai uz jauno Pārventas bibliotēku, uz kultūras centru "Jūras vārti". Teātra nams ir tik izcils, ka es uzreiz sapratu - tur jārāda opera."
Tad kas pa šiem 3 gadiem mainījies? Atbilde nav tālu jāmeklē. Laikā no 2010. līdz 2011. gadam Kalns Ventspilī organizējis 3 operas izrādes, turklāt nevis dāvinot, kā viņš norāda, bet gan sadarbojoties ar pašvaldību un saņemot ievērojamu Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu. Lai rastos skaidrāks priekšstats par to, vai Kalna organizētās izrādes var uzskatīt par dāvinājumu pilsētai, jāatzīmē, ka, piemēram, Kalna jeb Biedrības "Siguldas opermūzikas svētki" Ventspilī organizētajai izrādei "Jevgeņijs Oņegins" pašvaldības līdzfinansējums bija lielāks kā jebkuram Latvijas Nacionālās Operas sadarbības līguma ietvaros Ventspilī notikušajam iestudējumam laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam. Turklāt arī viņš pats vēl tikai pirms 3 gadiem - 2011. gada 21. jūlijā - intervijā "Dainis Kalns: "Referendumā jābalso pret Saeimas atlaišanu"" portālam nra.lv norādījis: "Esmu pateicīgs, ka 60 procentus izmaksu sedz Ventspils dome. Viņi rūpējas par saviem iedzīvotājiem. Sapratne ir liela. Ventspils pievelk cilvēkus ar savu sakoptību, kārtību un rūpēm." Būtisks ir arī fakts, ka Lielkoncertus, par kuriem Kalns runā savā Ventspili apmelojošajā viedoklī, viņš Ventspilī nav organizējis.
Kalns norādījis, ka operdziedātājai Alīdai Vānei, ar kuras kā ventspilnieces dzīves laikā gūtajiem panākumiem opermūzikā, ventspilnieki patiesi lepojas, šogad neesot organizēti atceres pasākumi. Tas neatbilst patiesībai, - Alīdas Vānes atcerei veltīti pasākumi notika 2 dienas - 9. un 10. oktobrī, godinot mākslinieci ar koncertu "Alīdu Vāni atceroties", Kamerizrādi "Stravinskis. Stāsts par zaldātu", koncertu "Veltījums Alīdai Vānei", piemiņas pasākumu pie Alīdas Vānes dzimtajām mājām "Jaunalkšņi", kā arī Ziedu nolikšanu Doku kapos. Nav saprotams, ko Kalns vēlējies pateikt, publicējot tik melīgu informāciju.
Kopš 1999. gada Ventspilī tiek organizēts konkurss "Labākais ēdināšanas uzņēmums Ventspilī", kur vērtēšana notiek 3 kategorijās - restorāni, kafejnīcas un bistro. Ik gadu tiek izvērtētas teju 60 ēdināšanas iestādes. Turklāt šogad Ventspilī ir atvērtas 2 jaunas kafejnīcas, kas jau saņēmušas pozitīvu apmeklētāju novērtējumu. Jānorāda arī, ka visi ēdināšanas uzņēmumi Ventspilī ir privāti, kas paši nosaka savu darba laiku. Līdz ar to, arī Kalna spriedelējumiem par problēmām ar ēdināšanas uzņēmumiem Ventspilī nav pamata.
Bez jebkādiem paskaidrojumiem un faktiem norādītais, ka ZZS un man esot vajadzīgs VARAM, lai "glābtu Ventspili no pilnīgas izmiršanas", un arī ar jauno ražotņu radīšanu Ventspilī neveicoties, ir pretrunā ar reālo situāciju. Kopš 2002.gada darbībai Ventspilī ir piesaistīti 19 jauni (ārvalstu un pašmāju) ražojošie komersanti, kas kopā šobrīd ir radījuši vairāk kā 1000 jaunas darba vietas. Kopš 2002.gada, kad Ventspils ražojošajā sektorā strādāja 1185 darbinieki, darba vietu skaits šajā jomā ir divkāršojies, 2014.gadā piedāvājot vairāk kā 2000 darba vietu. Šobrīd Ventspili jau grūti iedomāties bez jaunajiem rūpniecības uzņēmumiem, piemēram, SIA "Bucher Schoerling Baltic", SIA "Froli Baltic", SIA "Malmar Sheet Metal", SIA "Ventspils elektronikas fabrika", SIA "BioVenta", SIA "EuroLCDs", SIA "Ventspils metināšanas rūpnīca", SIA "Diana sveces", SIA "Hydraulik Bauteile Baltic" un citiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka Ventspils, salīdzinājumā ar 2002.gadu, ir desmitkāršojusi rūpnieciskās produkcijas izlaidi, bet eksports apstrādes rūpniecībā ir divdesmitkāršojies.
Ja 2002.gadā Ventspilī eksportam tika saražota produkcija par 2,2milj.LVL, tad 2012.gadā tas bija par 108 milj.LVL. Šobrīd norit divu jaunu ražotņu - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - celtniecība Ventspilī, norit sarunas ar vairākiem ražošanas uzņēmumiem par darbības uzsākšanu Ventspilī. Nepiekrītu, ka desmitkārtīgs ražošanas apjoma pieaugums un divdesmitkārtīgs eksporta pieaugums būtu neveiksme.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsaka, ka viegli ir ko nomelnot ar populistiskiem un melīgiem apgalvojumiem, bet grūti iestāties pret konkrētiem skaitļiem un faktiem, kas šajā gadījumā runā paši par sevi. Tāpat skaidri redzams, ka Dainis Kalns met kažoku uz otru pusi, tiklīdz tas pašam izdevīgi.
Šoreiz viņa negatīvajam viedoklim par Ventspili un Lembergu nav nekāda sakara ar Ventspili kā lielisku vietu dzīvošanai un atpūtai vai Lembergu kā izcilu saimnieku, bet gan ar to, ka Ventspils pilsēta kopš 2012. gada vairs neturpina sadarbību ar Daini Kalnu un Biedrību "Siguldas opermūzikas svētki", jo viņa piedāvājums ir dārgāks kā Latvijas Nacionālās Operas piedāvājums. Turklāt Kalns apsolīto pasaules klases mākslinieku vietā uz Ventspili atveda citus, savukārt pašvaldības sniegto līdzfinansējumu daļēji iztērēja citiem mērķiem nekā paredzēja sākotnējā vienošanās, kas Ventspilī nav pieņemami!
