Foto: Vida Press
Dzidra balss, dzīvespriecīgs skatiens un elegance – tās ir pirmās asociācijas, kas nāk prātā, runājot par aktrisi un kinozvaigzni Džūliju Endrjūsu, kura 1. oktobrī svin 81 gada jubileju.

Viņas jaunākie darbi vairāk ir saistītas ar dažādu animācijas filmu ierunāšanu un kā arī stingrās, bet saprotošās kādas izdomātas Eiropas pundurvalsts karalienes lomu romantiskajā komēdijā "Princeses dienasgrāmatas" abās daļās, tomēr divas savas populārākās lomas viņa nospēlēja karjeras sākumā, 1960. gados, turklāt abas ir "visu laiku labākās auklītes" – Mērija Popinsa un Marija fon Trapa.

Par godu aktrises dzimšanas dienai – daži interesanti fakti gan par Džūliju Endrjūsu gan divām viņas populārākajām lomām.

Mērija Popinsa un nonākšana uz lielā ekrāna

Mūziklu aktrises Džūlijas Endrjūsas nonākšana uz lielajiem ekrāniem saistīta ar vienu populārākajām Disneja studijas filmām. "Mērijas Popinsas" ("Mary Poppins" 1964) stāsts nebūt nebija tika viegls un rotaļīgs kā pati kinolente. Grāmatas autore Pamela Lindona Traversa (Pamela Lyndon Travers) aizliedza Voltam Disnejam izmantot savu darbu filmas scenārijam un tikai pēc ilgas stīvēšanās piekrita savas grāmatas ekranizācijai. Anglijā dzīvojošā austrāliete nevēlējās savu darbu atdot Holivudas kino mašinērijai. Beigās tomēr ietiepīgā dāma un populārais amerikāņu filmu autors vienojas, un stingrā "Mērijas Popinsas" radītājas uzraudzībā tapa nu jau par pasaules kino klasiku kļuvusī filma. Šis stāsts iemūžināts kādā citā, jau mūsdienās tapušā kinolentē – "Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu" ("Saving Mr. Banks", 2013).

Uz Mērijas Popinsas lomu pretendēja tā brīža Holivudas zvaigznes Eindžela Lansberija, Merija Martina un Beta Deivisa. Taču viens no filmas mūzikas autoriem, Roberts Šermans, Eda Salivana šovā ievēroja mūziklu aktrisi Džūliju Endrjūsu, kurai šī kļuva par liktenīgo spožo debiju.

Pēc filmas grandiozajiem panākumiem Volts Disnejs bija iecerējis tās turpinājumu, taču to "Mērijas Popinsas" autore Traversa noraidīja un vairs savus stāstus neļāva izmantot.

Netiek pie lomas, bet tiek pie 'Oskara'

Sešdesmito gadu pirmajā pusē Džūlija Endrjūsa spēlēja Elīzu Dūlitlu ārkārtīgi populārā mūzikla "Mana skaistā lēdija" ("My Fairy Lady") Brodveja iestudējumā. Tomēr 1964. gada kinoekrāna adaptācijai režisors Džordžs Kjukors Elīzas lomai izvēlējās Odriju Hepbērnu, kura jau bija guvusi lielu popularitāti ar lomām filmās "Romas brīvdienas", "Karš un miers", "Brokastis pie Tifanija" un daudzās citās.

Paradoksāli, bet "Mana skaistā lēdija" 1965. gada "Oskara" balvas ceremonijā saņēma astoņas zeltītās statuetes, tai skaitā kā gada labākā filma. Taču "Oskaru" kā labākā aktrise ieguva Džūlija Endrjūsa par savu debiju uz lielā ekrāna – titullomu Volta Disneja studijas filmā "Mērija Popinsa"
.
Neskatoties uz šo liktenīgi ironisko situāciju, abas aktrises nekad par to nav turējušas ļaunu prātu viena uz otru, un bija labas draudzenes līdz pat Hepbernas nāvei 1993. gadā.

Foto: Vida Press

'Mūzikas skaņu' triumfs

Foto: Vida Press

Džūlijas Endrjūsas slavenākās kino lomās nāca viena pēc otras – pēc "Mērijas Popinsas", 1965. gadā, uz lielajiem ekrāniem nonāca filma "Mūzikas skaņas" ("Sound of Music"), kurā Endrjūsa spēlēja galveno – Marijas fon Trapas lomu.

"Mūzikas skaņas" ir viena no visu laiku veiksmīgākajām un ienesīgākajām filmām kino vēsturē, turklāt tās popularitāte nav zudusi arī mūsdienās, ietekmējot gan izklaides, gan tūrisma, gan citas industrijas. 1966. gadā tā saņēma piecas "Oskara" balvas, tai skaitā kā gada labākā filma.

Filma, kas varēja arī nebūt

Tomēr, atskatoties vēsturē, bija pietiekami daudz un dažādu apstākļu, lai "Mūzikas skaņas" nekad pie skatītājiem nenonāktu, vai arī nonāktu pavisam citādā veidolā, nekā to tagad pazīstam.

Sākotnēji Džūlija Endrjūsa no Marijas lomas gribēja atteikties, jo tā bija vēl viena "neparastā, labā auklīte" uzreiz pēc Mērijas Popinsas lomas. Režisors Roberts Vaiss scenāriju uzskatīja par pārāk salkanu, bet Kristofers Plammers, aristokrātiskā atraitņa Georga fon Trapa lomas atveidotājs, ciest nevarēja darbu pie šīs filmas. Viņš to sauca par "Sound of Mucas" (Glotu, puņķu skaņas) un neslēpa, ka viņam ir jāiedzer, lai ik reizi filmēšanas laukumā varētu pārvarēt riebumu pret šo lomu. Aktierim derdzās arī filmas galvenā dziesma "Edelweiss" un viņš vairākas reizes uzstāja to aizstāt ar kādu citu.

Lai gan filma "Sound of Music" tika novērtēta ar vairākām "Oskara" un "Zelta globusa" balvām, pēc pirmizrādes filma saņēma arī iznīcinošu kritiku. Tā tika saukta par cukurainiem meliem un tai tika pārmests klišejiskums.

Džūlija Endrjūsa neprot spēlēt ģitāru

Filmas "Sound of Music" zvaigzne Džūlija Endrjūsa nekad nav pratusi spēlēt ģitāru, viņai allaž problēmas ir sagādājusi vienlaicīga mūzikas instrumenta spēlēšana un dziedāšana.

Filmas vajadzībām aktrise bija spiesta iemācīties dziesmas "Do-re-mi" akordus, bet, lai ģitārspēle un dziedāšana izdotos pavisam sinhroni, bija nepieciešams iedzert kārtīgu mēriņu kāda stiprā dzēriena.

Disneja parka atklāšana un bērnu grāmatas

Foto: Vida Press

1971. gadā Floridā vārtus vēra atrakciju parks "Walt Disney World" un Džūlija Endrjūsa, būdama Disneja slavenākā Mērija Popinsa, tika uzaicināta vadīt atklāšanas pasākumu.

Džūlija Endrjūsa ir pazīstama arī kā bērnu grāmatu autore, daudzas no tām tapušas kopā ar meitu Emmu Valtonu Hamiltoni.

Slimība un atsākšana dziedāt

1998. gadā aktrisei tika izoperēts labdabīgs balss saišu audzējs un pastāvēja iespēja, ka Endrjūsa zaudēs savu īpašo balsi uz visiem laikiem. Tā nenotika, taču Endrjūsa publiski dzied reti. Pirmā reize, kad aktrise atkal bija dzirdama dziedam, ir filma "Princeses dienasgrāmatas 2" (2004).

'Mūzikas skaņas' un Lady Gaga

Foto: Reuters/Scanpix

Pērn apritēja 50 gadi kopš filmas "Mūzikas skaņas" pirmizrādes un šī gadadiena īpaši tika godināta "Oskara" balvas ceremonijā. Filmas dziesmu popūriju īsi pirms Labākā skaņu celiņa "Oskara" pasniegšanas dziedāja ekscentriskā popzvaigzne Lady Gaga, kurai uz skatuves priekšnesuma izskaņā pievienojās arī filmas zvaigzne Džūlija Endrjūsa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!