Saeima par priekšlikumu izslēgt no Maksātnespējas likuma minēto normu otrajā lasījumā varētu balsot 8. decembra sēdē, taču pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača publiskajiem izteikumiem rodas šaubas par ministra zināšanām par Latvijas Republikas tieslietu un iekšlietu sistēmas uzbūvi, funkcijām un darba uzdevumiem. Rasnača kungs uzsvēris, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana ir vienīgais veids, kā valsts iestādes var kontrolēt maksātnespējas administratorus.
No šī absurdā komentāra var rasties maldīgs priekšstats, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vienīgā struktūra, kas var kontrolēt maksātnespējas administratoru darbību, piedevām tikai pie nosacījuma, ka administratori ir valsts amatpersonas. Tikpat labi tieslietu ministrs varētu paziņot, ka valsts amatpersonas statuss ir jāpiešķir visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tas ir vienīgais veids, kā kontrolēt, vai Latvijas iedzīvotāji ievēro likumus.
Pirmkārt, ne tikai maksātnespējas administratoru, bet jebkura cilvēka rīcību Latvijā kontrolē Valsts, Pašvaldības un Drošības policijas, Satversmes aizsardzības birojs, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests un VID Finanšu policija, KNAB un vēl citas tiesību aizsardzības iestādes. To pienākumos ietilpst atklāt pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus un meklēt personas, kas tos izdarījušas, piemērot sodus un saukt pie atbildības likumpārkāpējus.
Man nav skaidrs, kā valsts amatpersonas statusa neesamība liegtu, piemēram, Valsts policijai vai Finanšu policijai kontrolēt maksātnespējas administratoru darbību. Labojiet, ja kļūdos, bet šobrīd neatkarīgi no tā, vai administratori ir vai nav valsts amatpersonas, viņu darbību var kontrolēt jebkura tiesībsargājošā struktūra, tādēļ būtu aplami apgalvot, ka valsts amatpersonas statuss ir vienīgais veids, kā kontrolēt administratoru darbu.
Otrkārt, valsts amatpersonas statusa piešķiršana administratoriem ir pretrunā Kredītiestāžu likuma 131.pantam, kurš reglamentē, ka administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā var pildīt arī revidenti.
Šobrīd AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesā administratora pienākumus pilda revidentu sabiedrība "KPMG Baltics" SIA. Vēlos aicināt tieslietu ministru rosināt atcelt KPMG no administratora pienākumu izpildes Krājbankas maksātnespējas procesā, jo, manuprāt, valsts amatpersonas statusu juridiskajai personai mūsu valsts vēl nav piešķīrusi.
Treškārt, valsts amatpersonas pienākumu un tiesību apjoms atšķiras no funkcijām, kuras pilda maksātnespējas administrators. Fundamentālā atšķirība ir tā, ka valsts amatpersonas pilda valstiski svarīgas deleģētas funkcijas publisko tiesību jomā, savukārt privāttiesību jomā pastāv princips – atļauts ir tas, kas nav ar likumu aizliegts. Publisko tiesību jomas būtība ir pilnīgi pretēja, jo valsts ierēdnis drīkst darīt tikai to, kas viņam ir ar likumu ir atļauts vai deleģēts.
Maksātnespējas administratori darbojas privāttiesību sfērā, veicot saimniecisko darbību maksātnespējas subjektu un kreditoru interesēs. Maksātnespējas procesu laba administrēšana ir saistīta ar privāttiesisko segmentu un ar to, ka likuma ietvaros ir jābūt rīcības brīvībai. Tās ir fundamentālas atšķirības, kas ir saprotamas jebkuram 2. kursa studentam juridiskajā fakultātē.
Varu droši apgalvot, ka amatpersonas statusa saglabāšanas sekas maksātnespējas administratoriem būs tādas, ka kvalificētākie kadri administratoru rindas pametīs, lai turpinātu praktizēties tikai advokatūrā. Līdz ar to būs iespējamas situācijas, kad vērienīgus miljonu maksātnespējas procesus administrēs mazāk kvalificēti speciālisti, savukārt parādniekus pārstāves augstākās raudzes juristi, kas novedīs pie tā, ka kreditoru intereses būs vēl neaizsargātākas.
Vēlos lūgt Rasnača kungu veikt nepieciešamās darbības, lai sakārtotu to iestāžu un neskaitāmo valsts ierēdņu darbu, kuriem likums prasa uzraudzīt maksātnespējas procesus. Ministru kabineta sēdēs tieslietu ministram blakus sēž iekšlietu ministrs, kuram būtu jāuzdod jautājums, cik rūpīgi Valsts policija izmeklē tās lietas, kuras ir ierosinātas pēc administratoru pieteikumiem pret parādnieka pārstāvjiem vai fiktīviem kreditoriem.
Atbildot uz tieslietu ministra komentāru – valsts amatpersonas statusa piešķiršana administratoriem nekādā veidā nav saistīta ar uzraudzību, bet gan ar nepārdomātu un sasteigtu reformu, kurai analogu neatradīsiet nevienas Eiropas Savienības valsts maksātnespējas procesa normatīvos. Kad esošie valsts ierēdņi un tiesībsargājošo institūciju darbinieki sāks godprātīgi pildīt savus dienesta pienākumus, jautājums par uzraudzības trūkumu administratoriem atkritīs pats par sevi.