Vasaras ķiploku vizuālās pazīmes
Atkarībā no tā, kad notikusi sēja, arī iedalās – ziemas un vasaras ķiploki. Vasaras ķiplokus no ziemas ķiplokiem daļēji var atšķirt pēc daiviņu lieluma un izvietojuma – vasaras ķiploka sīpols ir mazāks un vieglāks nekā ziemas ķiplokam, daiviņas izvietotas vairākās kārtās pie pamatnes. Ārējās zvīņas parasti ir baltā krāsā.
Kas attiecas uz sēklu ieguvi, ''Tavs Dārzs'' jau rakstīja, ka speciālisti, tostarp ķiploku audzētāji Latvijā, stāsta, ka stādāmā materiāla iegāde ir problemātiska, veikalos to tikpat kā nepiedāvā. Atliek interesēties pie audzētājiem, kaimiņiem, draugiem un paziņām. No Ķīnas importētie ķiploki audzēšanai Latvijā noteikti nederēs, jo mūsu gaismas apstākļos tie vienkārši neaugs.
Kad un kā stādīt
Lai ķiploku sīvumu baudītu augustā, tie jāstāda teju līdzko tiek uz lauka, tātad visai droši jau marta vidū vai beigās. Vēlākais, kad tos stādīt – aprīļa beigās, jo novēlota stādīšana nozīmē mazāku ražu.
Ķiploki vislabāk aug trūdvielām bagātās smilšmāla augsnēs, kas ātri iesilst un nav pārāk mitras. Smilšainās augsnēs ķiploki izaug nelieli, mālainās augsnēs sausās vasarās to augšana mēdz apstāties. Ja nevar nodrošināt laistīšanu, tad mālainās zemēs ķiplokus vēlams stādīt īpaši uzlabotās vietās, stāsta ''Latvijas ķiploki'' audzētāja Inese Krūklīte. Vairāk par audzētājas pieredzi arī ziemas ķiploku audzēšanā lasi šeit.
Atceries, ka ķiploku sīpoli ir jāsadala atsevišķās daiviņās, tās jāsašķiro pēc lieluma. Mazākās un iekšējās daiviņas labāk neizmantot stādīšanai, jo no tām izaugs mazākas ķiploku galviņas. Jāizbrāķē pat nedaudz iežuvušās daiviņas.
Augsnē kaļķošanai var dolomītmiltus, kas vienlaikus bagātinās to arī ar magniju. Ķiploku stādīšanas entuziasti nereti ķiplokus mēģina dezinficēt, mērcējot zilo graudiņu (kālija permanganāta) šķīdumā, taču ''Cālis'' forumā tiek minēts, ka tikpat labi līdz, ja pirms stādīšanas ķiplokus patur siltumā, piemēram, pie mūrīša, un tad ļauj pasildīties laukā saulītē. Stādot vasaras ķiplokus pavasarī, augsnē iestrādā arī slāpekļa minerālmēslus.
Kā informatīvā ''Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra'' materiālā par ķiploku audzēšanu skaidro Imants Missa, pavasarī ķiplokus jāstāda sekli, uzrušinot daiviņai 2–3 cm biezu augsnes kārtiņu. Lai ķiploki attīstītos un ienāktos reizē, ir ļoti svarīgi tos iestādīt vienādā dziļumā.
Pavasarī ķiplokus stāda sekli, uzrušinot daiviņai 2–3 cm biezu augsnes kārtiņu. Lai ķiploki attīstītos un ienāktos reizē, ir ļoti svarīgi tos iestādīt vienādā dziļumā. Ķiplokus audzē 45–60 cm attālās rindās, daiviņas stādot 5–15 cm attālumā citu no citas 5–8 cm dziļi. Pēc stādīšanas ieteicams uz ķiploku dobēm uzkaisīt pāris centimetru biezu komposta slānīti un ķiplokus nestādīt pārāk agri – tiem ir jāpagūst izveidot saknes, nevis virszemes daļas.
Rūpes par apstādījumiem
Augšanas perioda sākumā, kad aktīvi aug lapotne un sāk veidoties meitassīpols, ķiplokiem nepieciešams daudz barības vielu un ūdens. Kā mēslojumu var izmantot kūtsmēslus, ko atzīst arī ''Latvijs ķiploks'' audzētāja.
Ķiploku kloniem, kuriem veidojas ziedkopas stublājs, tas pēc parādīšanās ir jānolauž, jo, attīstoties stumbra sīpolam, barības vielas sāk uzkrāties tajā, nevis augsnē esošajā zvīņsīpolā. Uzskata, ka laikus neizlauzti ziedneši ražu samazina par 20–30 procentiem.
