Foto: Privātais arhīvs
Pēdējo gadu norises piena nozarē un lielākajos Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos, kā arī pieaugošā investoru interese liecina par to, ka vietējais tirgus ir nobriedis lielām pārmaiņām. Lai arī desmit lielākie Latvijas piena pārstrādātāji 2014. un 2015. gadā vidēji ir strādājuši ar zaudējumiem, tomēr salīdzinoši viegli pieejamais finansējums un reģiona lielais potenciāls konkurēt globālajā piena pārstrādes tirgū ļauj secināt, ka nozarē tuvākajā nākotnē piedzīvosim lielu aktivitāti uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu jomā.

Latvijas piena pārstrādes nozarē aktīvi konkurē daudzi salīdzinoši nelieli vietējā kapitāla uzņēmumi, kuri izdzīvošanas un attīstības nolūkos meklē pieeju globālajiem tirgiem, kā arī papildu investīcijas. Uzņēmumiem akūti ir nepieciešama spēku apvienošana un darbības koordinācija, izmantojot uzņēmumu konsolidāciju, nevis resursu izšķērdēšanu sāncensībai vietējā tirgū. Tādējādi uzņēmumi nodrošinātu gan zemākas fiksētās izmaksas un pieeju jauniem tirgiem, gan arī pieredzes apmaiņu savā starpā. Uzņēmumiem apvienojoties vai sadarbojoties, būtu pa spēkam radīt jaunus augstas pievienotās vērtības produktus, ar kuriem konkurēt ārvalstu tirgos.

2017. gada sākumā jau notika divi nozīmīgi darījumi Baltijas piena tirgū. 75,1% daļu SIA "Latvijas Piens" iegādājās vācu uzņēmums "Eximo Agro-Marketing", kuram ir 41 gada pieredze industriālo piena produktu tirdzniecībā. Savukārt Igaunijā "Maag Group" nopirka finansiālās grūtībās nonākušā piena pārstrādes uzņēmuma "Tere" aizņēmumus, turpinot pārrunas par uzņēmuma pārpirkšanu.

Bez tam, februārī "Food Union Group" saņēma 214 miljonus eiro no divām privātā kapitāla firmām –"PAG Capital" un "Meridian Capital" – attīstībai gan Baltijas valstīs, gan arī ārvalstu tirgos, piemēram, Ķīnā.

Situācija Baltijas valstīs nav unikāla – tā atspoguļo kopējās tendences Eiropas un pasaules piena pārstrādes tirgū. Kopš 2010. gada starptautiskie piena pārstrādes uzņēmumi ir piedzīvojuši vairāk nekā 900 pārpirkšanas un apvienošanās darījumu – to cēlonis galvenokārt bija piena produktu zemā cena un augošais pieprasījums Āzijā. Šīs jaunās tendences motivēja saimniecības un ražotājus visā pasaulē apvienoties, lai spētu pārdzīvot straujās uzņēmējdarbības vides izmaiņas.

Jāņem vērā tas, ka Eiropas piena pārstrādes tirgus, kas ir pasaules vadošais piena produktu eksportētājs, kopš 2014. gada ir pieredzējis vairākus nozīmīgus satricinājumus – gan embargo eksportam uz Krieviju, gan arī jau gadiem briestošo piena tirgus piedāvājuma pārsvaru pār pieprasījumu. Savu kulmināciju tas sasniedza 2016. gada jūlijā, kad piena iepirkuma cena Eiropas Savienībā samazinājās līdz rekordzemam līmenim – 257 eiro par tonnu, kas bija kritums par 36,2% trīs gadu laikā.

Gan Baltijas valstīs, gan Eiropā kopumā piena produktu tirgus struktūra ir visai sadrumstalota – lielākie ražotāji kontrolē tikai mazu daļu no kopējā tirgus. Papildus tam, uzņēmumu ražotā produkcija ir savstarpēji aizstājama patēriņa prece, kas nozīmē, ka tirgū ir liela konkurence starp tā dalībniekiem. To vēl vairāk pastiprina lielas izmaksas, kas saistītas ar darbības uzsākšanu un saražoto produktu glabāšanu. Latvijā tirgus sadrumstalotības līmenis ir vēl augstāks, jo vidējais apgrozījums piena pārstrādes uzņēmumam ir stipri zem Eiropas vidējā – 6,6 miljoni eiro (Eiropā vidēji – 11,1 miljons eiro).[1]

Šobrīd Eiropas piena tirgus atveseļojas, un to veicina piena cenu pieaugums. Tomēr sīvā savstarpējā uzņēmumu konkurence vietējā tirgū saglabāsies un spiedīs turpināt aktīvi meklēt eksporta iespējas. Ir skaidrs, ka piena ražotāju vēlme palielināt savu tirgus daļu un ietekmi uz tirgotājiem, kā arī starptautisko uzņēmumu interese veicinās turpmāku iegādes un apvienošanās darījumu aktivitāti Baltijā.


[1] KPMG analīze, izmantojot Eurostat datus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!