Ar skenēšanas aparatūru pētot budistu mūku smadzenes, zinātnieki atklājuši, ka ilgstošas meditācijas fiziski ietekmē smadzenes, izmainot to struktūru un darbību.
Eksperiments tika sarīkots Indijas ziemeļos Dharamsalā, kur zinātnieki salīdzināja meditācijā nepieredzējušu cilvēku un budistu mūku smadzeņu darbību meditāciju laikā. Gan iesācējiem, gan mūkiem, kuri meditācijām veltījuši vairāk nekā 10 000 stundu, tika dots uzdevums meditēt par līdzjūtību pret visām dzīvajām būtnēm.

Salīdzinot smadzeņu skenēšanas rezultātus, meditācijā nepieredzējušo cilvēku un mūku smadzeņu darbībā atklājās būtiskas atšķirības. Mūku smadzenēs meditācijas laikā tika fiksēta augstas frekvences jeb tā dēvēto gamma viļņu aktivitāte, kas raksturo augstākā līmeņa mentālo darbību, piemēram, apziņu.

Nepieredzējušajiem meditētājiem tika konstatēta "neliela gamma aktivitātes palielināšanās, bet lielākajai daļai mūku gamma aktivitātes pieaugums bija tik liels, kāds līdz šim vēl nebija reģistrēts neiroloģijas literatūrā", teica Viskonsinas universitātes neirologs Ričards Deividsons.

Viņš uzskata, ka tādi mentālie vingrinājumi kā meditācija var palīdzēt cilvēkam sasniegt augstāku apziņas līmeni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit