ST norāda uz VK pienākumu rosināt likumdevējam aizliegt koplīgumu slēgšanu valsts iestādēs

VK revīzijas ziņojumā par ST 2008.gada finanšu pārskatu norādījusi, ka ST, darba koplīgumā paredzot iespēju piešķirt pabalstus, kas tiesu resora amatpersonām un ierēdņiem nav paredzēti likumā "Par tiesu varu" un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, nav ievērojusi likuma par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu prasību, ka ar valsts finanšu līdzekļiem un mantu drīkst rīkoties tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

ST priekšsēdētājs šodien preses konferencē, kas tika rīkota saistībā ar VK revīzijas atzinumu, žurnālistiem sacīja, ka koplīguma slēgšana pēc darbinieku pieprasījuma ir paredzēta Darba likumā.

Turklāt koplīgumā aizliegts ietvert tādus nosacījumus, kas pasliktina darbinieku stāvokli. ST koplīgums starp darbiniekiem un priekšsēdētāju pastāv jau divus gadus un tajā ietvertie "bonusi" ir līdzīgi tiem, kādus koplīgumos ar darbiniekiem ietvērušas arī citas valsts iestādes, piemēram, pabalsts, stājoties laulībā, ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bērniem uzsākot skolas gaitas, sacīja Kūtris.

Pēc viņa teiktā, 2008.gadā, par ko arī bijusi VK revīzija, pabalsti izmaksāti diviem darbiniekiem, kuru bērni sākuši iet skolā.

ST priekšsēdētājs atzīmēja, ka koplīgumā ir strikti noteikts: pabalstus var maksāt tikai tad, ja tiesai tam ir nauda. Viņš sacīja, ka koplīgums ST nav atcelts, tāpēc pabalsti tajā paredzētos gadījumos tiks maksāti arī šogad.

Kūtris uzsvēra, ka gadījumā, ja VK uzskata, ka koplīgumi nav slēdzami valsts iestādēs, tad tās pienākums ir vērsties pie likumdevēja un rosināt izmaiņas likumā.

Gadījumā, ja VK uzskata, ka koplīguma slēgšana ir pretrunā ar Satversmi, tad tā var vērsties ST, kas tad vērtēs, vai koplīguma slēgšana ir vai nav Satversmes pārkāpums, uzsvēra Kūtris.

Viņš norādīja, ka VK likumā ir "zināmas nepilnības", jo vienlaikus ar ziņojuma publicēšanu VK nepublicē arī tos iestādes argumentus, ko pati iestāde sniegusi VK.

Kūtris uzsvēra, ka VK nevienā secinājumā nav pateikusi, ka ST būtu pārkāpusi likumu un konstatējusi kādu likuma pārkāpumu.

ST priekšsēdētājs arī noraidīja konstitucionālās tiesas virzienā raidītos pārmetumus nepamatotā prēmiju izmaksāšanā, sakot, ka jau 2007.gadā tiesā apstiprināta prēmiju piešķiršanas kārtība. Turklāt, izvērtējot ieguldījumu tiesas darbā, ir pieļauta prēmiju piešķiršana.

Kūtris atzīmēja, ka, piemēram, ST tiesnešiem piešķirtās prēmijas būtu saucamas par piemaksu saistībā ar intensīvu darbu. Turklāt prēmijām tērēta nauda, kas atvēlēta vakantajām neaizpildītajām tiesnešu vietām, jo, piemēram, pērn, ST strādājuši seši tiesneši septiņu vietā un tādēļ visiem - gan tiesnešiem, gan ST darbiniekiem - bijusi papildus slodze. Tādējādi daļa septītā ST tiesneša algošanai paredzēto līdzekļu tērēti prēmijām.

ST priekšsēdētājs noraidīja pārmetumus premjera pērn izdotā rīkojuma neievērošanā, kā arī norādes uz prēmiju izmaksāšanu necaurskatāmību, uzsverot, ka ST savā darbā ievēro ST likumu, kas nosaka, ko ST vadītājs drīkst darīt un kā viņš drīkst rīkoties ar finansējumu. ST ievēro valsts budžeta likumu, kas noteic darbību ar budžeta līdzekļiem.

Kūtris piebilda, ka ST pērn nav rīkojusies "kā daža laba valsts iestāde", kura, zinot par plāniem aizliegt prēmiju izmaksu, tās izmaksājusi īsi pirms aizlieguma. ST piešķīrusi prēmijas gada beigās par ieguldījumu un intensīvo darbu.

Tiesas vadītājs norādīja, ka ST ir tiesu varas institūcija. Līdz šim nevienā valstī nav bijusi iespējama situācija, kad premjers vai finanšu ministrs "dod rīkojumus, kā tiesu varas amatpersonām rīkoties ar to līdzekļiem".

Viņš uzsvēra, ka ST strādājošie pērn prēmijas bija pelnījuši, jo konstitucionālā tiesa skatījusi 48 lietas, kas ir uz pusi vairāk nekā 2007.gadā, kad izskatītas 28 lietas, turklāt šo darbu veikuši seši tiesneši, lai gan 2007.gadā lietas skatījuši septiņi ST tiesneši.

Turklāt ST darbinieki pašu spēkiem noorganizējuši starptautisku konferenci, šim nolūkam neiztērējot valsts budžeta naudu.

Kūtris sacīja, ka augstu vērtē VK darbību nelietderīga valsts finansējuma tērēšanas novēršanā, taču atzīmēja, ka kontrolei savs darbs būtu veicams no finansējuma izlietošanas viedokļa, nevis no Darba likuma, Satversmes tiesas likuma vai likuma par tiesu varu viedokļa, šajā aspektā darbu atstājot konkrētās jomas profesionāļiem.