Prezidents apturēs sociālo pabalstu likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem, jārīko parakstu vākšana

To apliecināja prezidenta preses sekretāres vietniece Daiga Holma.

"Prezidents rīkosies saskaņā ar Satversmi.. Ja likuma publicēšanas apturēšanu prasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu, prezidentam nav iespēju ignorēt šādu pieprasījumu," uzsvēra prezidenta pārstāve.

Lai gan Satversme vienlaikus paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu, Holma minēja 2008.gada precedentu, kad tika vākti paraksti par pensiju palielināšanu un pēc tās – arī referendums.

Tādā kontekstā arī šoreiz rīkojama parakstu vākšana, lai gan likumi par sociālajiem pabalstiem bija iekļauti budžeta grozījumu pavadošo likumprojektu paketē, paskaidroja Holma.

Saskaņā ar likumu, ja prezidents ir apturējis likuma publicēšanu, viņam 11 dienu laikā ir jāpaziņo apturētā likuma teksts un lēmums par tā apturēšanu. Pēc šāda paziņojuma CVK jāsāk vākt parakstus referenduma ierosināšanai.

Ja tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā izsludina referendumu. Līdz ar to jāsavāc vismaz 153,2 tūkstoši parakstu.

Tautas nobalsošana par apturētā likuma atcelšanu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tās izsludināšanas dienas.

Jau vēstīts, ka Saeimā ceturtdien, skatot šā gada budžeta grozījumus pavadošos likumprojektus, pieņemti likumi, kas paredz saglabāt sociālo pabalstu griestus līdz 2014.gada beigām.

Pēc Saeimas lēmuma 37 Saeimas deputāti, izmantojot Satversmē noteiktās tiesības, pieprasīja Valsts prezidentam apturēt likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Satversme paredz, ka prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Tā arī noteic, ka tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu.

Tiesības apturēt likuma publicēšanu savulaik pirmo reizi pēc savas iniciatīvas izmantoja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, neizsludinot nacionālās drošības likumus. Toreiz parakstu vākšanā izdevās savākt pietiekamu skaitu parakstu, lai rīkotu referendumu
par pretrunīgi vērtēto grozījumu atcelšanu.