Vācijā un Austrijā populisti iedzīvotājus biedē ar Austrumeiropas viesstrādnieku pūļiem

Vācijas un Austrijas galēji labējām un populistiskajām partijām šis ir īstais laiks sava politiskā kapitāla vairošanai, jo tās var izspēlēt viesstrādnieku kārti.

"Tas [ierobežojumu atcelšana] izraisīs masveida pasliktinājumu [Austrijas] darba tirgū un [vietējo strādājošo] atlaišanas procesu," intervijā "Reuters" klāstīja Austrijas galēji labējās opozīcijā esošās Brīvības partijas līderis Heincs Kristians Štrāhe.

Kā piemēru viņš minēja Lielbritāniju, kur ārzemnieku skaits pašlaik palielinājies līdz 4,4 miljoniem cilvēku pretstatā 1,4 miljoniem 2004.gadā.

"Ja jūs Anglijā dosieties uz kafejnīcu, angļus jūs tur vairs nesatiksiet, tikai poļu un kādu vēl tik ne tautību oficiantus," teica Štrāhe, kura partija, pēc aptauju datiem, pašlaik ir vienā no pirmajām vietām atbalstītāju skaita ziņā.

Apgalvojot, ka Austrijas valdība ar nodomu pārāk zemu novērtējot gaidāmās viesstrādnieku plūsmas apmērus, Štrāhe pauda pārliecību, ka imigrācija nevarot būt risinājums kvalificētu strādājošo deficītam, kura cēlonis, pēc viņa uzskata, esot tas, ka vietējās austriešu kompānijas pietiekami neveic savu darbinieku apmācību.

Tikpat stingra nostāja imigrācijas jautājumā ir Vācijas galēji labējai Nacionāldemokrātiskajai partijai, kurai gan atšķirībā no Štrāhes nav drīzu izredžu tikt pie varas. "Vācija nav imigrācijas zeme, un nedrīkst pieļaut, ka tā par tādu kādreiz kļūtu. Mēs šajā [imigrācijas] procesā nenoraudzīsimies klusējot," sacīts partijas paziņojumā.

Austrijas un Vācijas varas institūcijas noliedz, ka pēc 1.maija šajās valstīs ieradīsies milzīga viesstrādnieku armija no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas un Slovēnijas. Oficiālas prognozes rāda, ka Vācijā pēc darba tirgus atvēršanas ik gadu ieplūdīs 100 tūkstoši viesstrādnieku no Austrumeiropas, bet Austrijā - 20 000 līdz 25 000.

Tomēr Vācijas un Austrijas iedzīvotāju vidū ir izskanējušas bažas, ka austrumeiropiešu pieplūduma dēļ pasliktināsies vietējo darbarūķu stāvoklis, jo iebraucēji būs ar mieru strādāt par zemākām darba algām.

Vācija savu darba tirgu astoņām ES dalībvalstīm no Austrumeiropas, kas blokā iestājās 2004.gadā, to vidū Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm, atvērs šā gada 1.maijā. Vācija līdz ar Austriju būs pēdējās ES dalībvalstis, kas pilnībā atvērs darba tirgu. Vienošanās par darbaspēka brīvas plūsmas veicināšanu ES tika parakstīta jau 2003.gadā, taču bloka valstīm bija tiesības saglabāt ierobežojumus viesstrādniekiem līdz pat 2011.gada maijam. Rumānijai un Bulgārijai Vācija un Austrija saglabās ierobežojumus līdz 2013.gadam.

Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka Vācija kā magnēts pievilks daudzu valstu iedzīvotājus, tostarp no Latvijas. Dati rāda, ka Latvijā interese par darba iespējām Vācijā ar katru gadu palielinās. Eksperti pauduši, ka Vācijas darba tirgus atvēršana maijā veicinās gan mazkvalificēta, gan kvalificēta darbaspēka aizbraukšanu, un speciālisti, kas pirmie varētu pamest Latviju, varētu būt medicīnas jomas darbinieki, kā arī interneta tehnoloģiju speciālisti.

Vēstīts, ka bažas par darbaspēka aizplūšanu uz Vāciju valda arī Lietuvā un Polijā.

Vācija ir paziņojusi, ka vēlas kļūt par kvalificētiem un izglītotiem imigrantiem pievilcīgu valsti. Sagaidāms, ka spēcīgais pieaugums ES lielākajā ekonomikā, kāds vērojams pēdējā laikā, vairos pieprasījumu pēc augstas raudzes speciālistiem.