Premjers ACTA līgumu uzskata par pietiekami apspriestu  (33)

Intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" premjers atgādināja, ka Latvijas pozīcija par šo līgumu valdībā apstiprināta jau 2010.gada jūlijā, un pirms tam tas nosūtīts arī nozares pārstāvjiem. Premjers nevarēja izskaidrot, kāpēc informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji apgalvo, ka nav par šo līgumu neko zinājuši.

Dombrovskis norādīja, ka ACTA parakstīšana Latvijā ir "sasaistījusies" ar asajām diskusijām ASV par tā dēvētā "pretpirātisma likuma" jeb SOPA pieņemšanu, un uzsvēra, ka ACTA "runā vairāk par viltotu preču tirdzniecību un informācijas jautājums ir sekundārs".

Dombrovskis skaidroja, ka ar šo līgumu "mēs neuzņemamies nekādas jaunas apņemšanās, jo to jau regulē esošās Eiropas Savienības prasības". "Līgums nodrošina šo prasību plašāku starptautisku piemērošanu," sacīja Dombrovskis.

Jau ziņots, ka Latvija ceturtdien Tokijā parakstīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV. ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējas puses (ES skaitot kā vienu) būs to ratificējušas. Attiecībā uz ES tas nozīmē, ka nolīgums vēl jāratificē visās valstīs un Eiropas parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu. Teorētiski viss šis process var prasīt vairākus gadus.

Šobrīd nolīgumu nav parakstījušas piecas ES dalībvalstis, tostarp, Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija, kas nav paguvusi valdībā apstiprināt pilnvarojumu.

Nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai. Nolīgums paredz, ka dalībvalstis savstarpēji atzīs patentus, kontrolēs viltotu preču pārvietošanu, kriminālatbildības noteikšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem valstīs, kurās tas vēl nav noteikts, iespēju likumsargiem sākt kriminālprocesu par intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanu arī bez šo tiesību turētāja iesnieguma, bet pēc savas iniciatīvas.

Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.