Foto: Shutterstock
2018. gads Latvijas iedzīvotājiem iesācies ar patīkamām ziņām – pateicoties nodokļu reformai un tautsaimniecības izaugsmei kopumā, labklājības līmenis turpina palielināties. Cilvēki kļūst finansiāli brīvāki un ikdienā var atļauties tērēt vairāk. Tostarp vidējā bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) pirmajā ceturksnī ir pieaugusi par 8,1 %, sasniedzot jau 822,16 eiro. Jāņem vērā, ka kopējā statistikā ir iekļauti arī nepilna laika nodarbinātie, kas reālos algas pieauguma ciparus samazina. Esošā algu pieauguma tendence ļauj secināt, ka vidējā bruto darba samaksa šogad sasniegs jau 1000 eiro.

Pozitīvu tendenci parāda arī nodarbinātības rādītāji – darbiniekus meklē un pieņem darbā arvien vairāk. Darba devēju dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī strādājošo kļuvis gandrīz par 2 % vairāk. Nozīmīgi samazinājies arī mazo algu saņēmēju skaits – martā, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi, gandrīz par ceturto daļu (23,4 %) sarucis to darbinieku skaits, kuru mēneša alga nepārsniedz 430 eiro, bet strauji pieaudzis darbinieku skaits augstākās algu grupās. Piemēram, par 9,3 % palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri saņem atalgojumu no 430 līdz 800 eiro, bet par 8,7 % – strādājošie ar atalgojumu no 800 līdz 1500 eiro. Procentuāli visstraujāk (+22,4 %) ir palielinājies to darbinieku skaits, kuru mēnešalga pārsniedz 1500 eiro.

Pozitīvi, ka uzņēmējus šobrīd vairāk satrauc nevis nepieciešamība maksāt lielākas algas, bet gan kvalificētu speciālistu trūkums, kas spētu palielināt uzņēmuma apgrozījumu, atrast jaunus noieta tirgus un piesaistīt jaunus klientus. Līdz ar to Latvija pakāpeniski un neatlaidīgi virzās projām no lētā darbaspēka statusa valsts. Tā noteikti ir arī pozitīva ziņa emigrējušajiem iedzīvotājiem, kuri nav zaudējuši saikni ar Latviju un joprojām apsver iespēju nākotnē atgriezties savā dzimtenē.

Parasti viena no pirmajām nozarēm, kas visātrāk izjūt iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos, ir tieši tirdzniecība. Cilvēkiem ir vairāk naudas, un viņi sāk biežāk iepirkties. Arī ikdienas pirkumu summas kļūst lielākas, jo cilvēki var atļauties iegādāties dārgākas preces, kuras iepriekš varbūt jau bija noskatījuši, bet vienkārši nevarēja atļauties.

Tradicionāli tirdzniecība ir viena no nozarēm ar vislielāko strādājošo skaitu – ne velti tā ir līdere starp lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem. Šobrīd tirdzniecībā iezīmējas ļoti asa konkurence darbinieku piesaistes jomā. Un pagaidām nav nekādu pazīmju par to, ka tā varētu mazināties, gluži pretēji – mazumtirdzniecībā sevi piesaka arvien jauni spēlētāji, piemēram, "Pepco", "IKEA", "Lidl". Tāpat pie apvāršņa ir arī jaunu tirdzniecības centru atklāšana, piemēram, "Akropole", vai esošo būtiska paplašināšana, piemēram, "Alfa".

Tas savukārt nozīmē labas ziņas šajā nozarē strādājošajiem un potenciālajiem darba meklētājiem. Algas turpinās palielināties gan nodokļu reformas ietekmē, gan arī pašas nozares izaugsmes dēļ. Var droši prognozēt, ka tuvākajā un vidējā termiņā tirdzniecības nozarē cīņa par labāko speciālistu piesaisti noteikti turpinās saasināties. Tas arī nozīmē to, ka šīs nozares uzņēmumiem arī turpmāk būs aktīvi jādomā par dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ļautu kāpināt produktivitāti un automatizēt atkārtojošas darbības. Pašapkalpošanās kasu skaits un preču tirdzniecība internetā noteikti palielināties.

Tirdzniecības platību pieaugums, arvien jaunu zīmolu parādīšanās Latvijā ir pozitīva ziņa gan pircējiem, gan arī Latvijas ekonomikai kopumā. Tādējādi var samazināties iedzīvotāju pirkumu apjoms ārvalstīs (piemēram, iegādājoties "IKEA" mēbeles Polijā vai Lietuvā) un sekmēt apgrozījuma kāpumu Latvijas tirgotājiem. Lielāks apgrozījums savukārt ļaus uzturēt zemāku cenu piedāvājumu un plašāku sortimentu, kā arī palielinās vietējo tirgotāju pievilcīgumu iedzīvotāju vidū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!