Krāsas ap mums ir visur – dabā, telpās, veikalos, modē un kosmētikā. Krāsas jaušamas dvēseles stāvokļos, mūzikā, radošajā garā. Bez krāsām nepastāvētu mode un dekoratīvā kosmētika, ko mēs izmēģinām uz sevis un lietojam atbilstoši savai gaumei.
Ap mums ir krāsaina pasaule, ar kuru esam tā apraduši, ka citādu to iztēloties nespējam! Ir zaļa zāle, zilas debesis, zeltaina saule, sarkanīgi kvēlošs saulriets, zila jūra un žilbinoši balts sniegs. Un vēl neskaitāmi daudz citu krāsu, to pustoņu, kombināciju un nianšu. Visas šīs krāsas un toņi mielo mūsu dvēseli un emocijas, ietekmē noskaņojumu, izraisa prieku un pārdzīvojumus, tos pavājinot vai paspilgtinot. Un itin kā ar apkārtējo dabu vien nepietiktu, mēs krāsas ienesam savos interjeros un apģērbos un – gluži burtiski – klājam tās arī uz sevis.

Krāsu ietekme

Krāsu nozīmi un iespaidu uz cilvēku pierāda arī tas, cik daudz pētījumu piedzīvojusi krāsu joma. Par krāsām, to ietekmi un kopiespaidu ir sarakstītas neskaitāmas analīzes, sākot ar dziļi zinātniskiem iztirzājumiem, beidzot ar ikdieniški praktiskiem padomiem. Mēs taču visi zinām, ka krāsas interjerā un apģērbā ietekmē mūsu noskaņojumu. Krāsu terapija cenšas palīdzēt sakārtot un atveseļot dvēseles stāvokli un attieksmi pret dzīvi, atvilkt vaļā tumšos aizvirtņus un no jauna pievērst skatienu košiem, tīriem un priecīgiem toņiem dzīvē un dvēselē.

Glezniecībā krāsām ir filosofiska nozīme, mūzikā notis spēj izraisīt asociācijas ar krāsām, mode un grima māksla vārda tiešā nozīmē dzīvo no rotaļām ar krāsām. Un šī spēle ir aizraujoša, niansēm bagāta un piedāvā neprātīgi daudz iespēju.

Izpratne par krāsām, to kopiespaidu un ietekmi vislielākās pārmaiņas laikam piedzīvojusi modes spēlēs. Bija laiks, kad labā gaume neļāva savienot, piemēram, sarkano un oranžo, bet galīga izgāšanās būtu kopā nēsāt violeto un zaļo krāsu. Pastāv tradicionālas krāsu kombinācijas un izaicinoši savienojumi, kuru mērķis arī ir šokēt, piesaistīt uzmanību vai vismaz – pārsteigt ar ko jaunu. Mums pašiem jāizlemj, vai un cik tālu mēs ar to aizraujamies.

Daudz kas atkarīgs no uzskatiem, vecuma, vietas un noskaņojuma – vai iesaistīties jaunajās spēlītēs vai palikt uzticīgam sev, vai nēsāt pārbaudītu un elegantu klasiku vai traukties no viena atklājuma nākamajā? Viss ir iespējams un viss ir atļauts. Izvēle jāizdara katram pašam. Un gan jau arī izvēle mainās kopā ar laiku, kopā ar mums pašiem un mūsu vērtību kritērijiem. Krāsas par mums pasaka ļoti – bieži pat pārāk – daudz.

Kā aprakstīt krāsas?

Mēs visi zinām vai vismaz vispārīgos vilcienos vienādi saprotam, kas ir sarkans, zaļš un dzeltens. Taču ap mums esošās pasaules krāsu pārbagātībā ar luksofora pazīšanu un aprakstīšanu ir par maz. Cik nabadzīga būtu pasaule bez pustoņiem, krāsu kombinācijām un niansēm! Cik kusla bez krāsām būtu dvēsele un poēzija un cik nožēlojama ikdienas dzīve!

Ziemai un pavasarim drīzāk raksturīgas skaidras, tīras un spožas krāsas, piemēram, zilā, baltā un zaļā, bet rudens uzdzirkstī īstā krāsu daudzveidībā. Ne jau velti mēdz teikt – krāsainais rudens! Skaidrās un tīrās krāsas piepeši kļūst noskaņām bagātas, dziļākas un iesaistās gaismēnu spēlēs, dažādos brīžos parādot negaidītas un jaunas nianses. Gluži kā nobriedis cilvēks, kurš spēj sniegt vairāk nekā to, kas ieraugāms pirmajā acu uzmetienā – un visiem...

Krāsas ir atšķirīgas ne tikai dažādos gadalaikos, bet arī dažādās pasaules vietās. Tikai pēc ilgākas prombūtnes no Latvijas sapratu, ko domāja kāda Viduseiropas dāma, teikdama, ka Latvijā viņu visvairāk apbūruši akmeņi pie jūras un tā burvīgā, īpašā gaisma... Tāpat kā mūs apbur Vidusjūras reģiona valstu mirdzoši baltās mājiņas, tirkīzzilā jūra un visu appludinošā zeltaini dzeltenā saule, tā mums ir sava priežu meža zaļā sūnaine, salmu dzeltenie labības lauki un tūkstošos toņu mainīgā jūra. Kā aprakstīt visas šīs krāsas – un noskaņas, un nozīmes, ko tās nes? Kā izteikties tā, lai citi tevi precīzi saprot?

Ikdienas saziņā mums palīdz salīdzinājumi un no tiem izauguši poētiski – un skaisti – apzīmējumi. Pārsvarā vienādi saprotam tādus gandrīz konvencionālus krāsu aprakstus kā, piemēram, laškrāsa un indigo zilā, zeltaini brūnā un ziloņkaula krāsa. Visumā zinām, kāds ir purpurs un violetais, vecrozā un mēļais. Nojaušam, kāda ir no Bordo reģiona sarkanvīniem palienētā bordo krāsa, zaļo olīvu iedvesmotais olīvu tonis un ķieģeļkrāsas terakota (terracotta, it. v. – apdedzināts māls).

Bet kāda precīzi ir kobaltzilā vai elektrozilā, pienbaltā vai auksti baltā, antracītpelēkā un ciāna krāsa? Kādā krāsā patiesībā ir modes krāsas haki, fuksīns un aubergine? Fuksīna toni varbūt noskaidrosim, pavērojot fuksijas, un par aubergine toni viss būs skaidrs, kad uzzināsim, ka šādā melngani-zaļgani-violetā tonī ir nogatavojies dārzenis, ko mēs pazīstam ar slāvisko nosaukumu baklažāns.

Savstarpējā saziņā ar šīm zināšanām pietiek, bet profesionāliem rūpniecības vai modes dizaineriem ar to būtu stipri par maz. Atliek tikai aplūkot krāsu kartes celtniecības veikala krāsu nodaļā, lai saprastu, ka krāsas ir vesela zinātne, nemaz nerunājot par krāsu rašanos, pamatkrāsām un atvasinātajām krāsām, par optiku un krāsu nozīmēm... Ar krāsām saistītā tematika – no dabas līdz valstu karogiem, no mākslas līdz rūpniecībai, no fizikas līdz poēzijai un no modes līdz terapijai – ir tikpat apjomīga kā pati krāsu pasaule ar tās nianšu tūkstošiem.

Krāsu matemātika

Jebkuras jomas profesionāļiem, kam darīšana ar krāsām, – sākot no rūpnieciskā un izstrādājumu dizaina un beidzot ar modes un grima mākslu – perfekta krāsu definīcija spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu. Kā nodrošināt to, lai ikvienā pasaules vietā ES karoga zilā krāsa ir tieši tāda, kādai tai jābūt, un lai, piemēram, Ķīnā ražota izstrādājuma slavenā zīmola logotips būtu tieši tajā sarkanās krāsas tonī, kādu reklamē uzņēmuma galvenais birojs Amerikā vai Eiropā?

Profesionāļu rokās krāsu palete, kas patērētājam šķiet tik poētiska, pārvēršas par matemātisku eksakto zinātni. Arī krāsu pasaulē gluži tāpat kā citās jomās ir savi normatīvi, kas palīdz krāsas vienoti izprast un definēt. Piemēram, Vācijā krāsu definīcijas atspoguļo speciāls normatīvs RAL. Modes – galvenokārt tieši auduma – krāsas visā pasaulē definē firma Pantone, kas ar to nodarbojas jau četrdesmit gadu.

Ģimenes uzņēmums Pantone pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū sāka ražot krāsu paletes modes un kosmētikas rūpniecībai. Kad 1962. gadā firmas vadību pārņēma Lorenss Herberts, viņš ieviesa sistēmu, ar kuras palīdzību krāsas iespējams universāli aprakstīt. Gadu vēlāk viņš no 14 pamatkrāsām bija ieguvis 500 toņus, katram tonim tika nodrukāts paraugs ar precīzu kodu, un koda definīcija ļāva toni ārkārtīgi precīzi atveidot jeb reproducēt.

Pašlaik Pantone krāsu palete sastāv no 1114 (!) toņiem, ko izmanto datorgrafiķi, dizaineri, poligrāfijas un modes rūpniecība. Aizvien vairāk uzņēmumu pārliecinās, ka firmas īpašajai krāsai ir ārkārtīgi svarīga loma firmas panākumos. Atpazīšana klientā izraisa uzticēšanos, un uzticamība liek klientam atkal atgriezties pie firmas izstrādājumiem. "Ne vienmēr ir būtiski izgudrot ko jaunu. Būtiski ir palikt pašam, bet atpazīstamam," saka Pantone vadītājs Herberts.

Globālā tirgū strādājošām firmām ir sevišķi svarīgi, lai klients nemaldīgi atpazīst un pieņem firmu un tās izstrādājumu gan Igaunijā, gan Ķīnā. Pantone rūpējas tieši par to, lai garantētu drukāto krāsu precīzu identitāti visā pasaulē. Tas ir ļoti būtiski no uzņēmuma identitātes (Coporate Identity) viedokļa. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka firmu "īpašajās krāsās" tiek investētas milzīgas summas un firmas aizsargā noteiktas krāsu nianses.

Spilgts piemērs ir šokolādes Milka ietinamā papīra un reklāmas violetais, Lufthansa dzeltenais, Puma sarkanais un kurjerfirmas UPS brūnais, kas fiksēti ar Pantone krāsu kodiem. Arī lelles Bārbijas logotipam visā pasaulē jābūt tieši tajā rozā tonī, kas apzīmēts ar Pantone krāsu kodu 820 C.

Lai gan Pantone izstrādājumu palete nemitīgi paplašinājusies, aptverot gan krāsu albumus, gan krāsu precīzas "mērīšanas" līdzekļus un digitālos risinājumus, par modes pasaules obligāto rokasgrāmatu kļuvis krāsu tendenču albums. Šo apjomīgo krāsu paletes krājumu, kas "prognozē" – pareizāk sakot – nosaka modes krāsas uz nākamajiem 24 mēnešiem, varētu nosaukt arī par modes pasaules bībeli. Šeit jaunas krāsu ievirzes nākamajām sezonām uzzina audumu ražotāji, modes mākslinieki un kosmētikas rūpniecība.

Un, lai gan sākotnēji Pantone nodarbojās ar krāsām, orientējoties tikai uz tekstilrūpniecību un kosmētikas rūpniecību, mūsdienās krāsu tendenču prognozes tiek ievērotas gan interjera, gan dzīves stila dizainā – no telpu iekārtojuma līdz sadzīves precēm, un no aksesuāriem līdz mašīnām. Lai cik prozaiski tas izklausītos, modes mākslinieka vai kosmētikas rūpniecības jaunās krāsu gammas inspirācijas avots bieži vien ir nevis nupat uzplaucis zieds vai kvēls saulriets, bet rūpnieciskā krāsu bībele Pantone View Colour Planner 2007/2008.

Un tomēr – visi šie toņi un pustoņi pastāv dabā ap mums, un kāda laime, ka mums dota iespēja vienmēr un visur par tiem priecāties! Atvēlēsim tikai sev laiku tos saskatīt un pamanīt, atklāt un apbrīnot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!