PTAC rīcībā esošie dati liecina, ka pērn noslēgti 1 800 850 kreditēšanas līgumu ar kādu no nebanku kredītu tirgus "spēlētājiem", kamēr bankas ar patērētājiem noslēgušas tikai 82 756 kreditēšanas līgumus.
Izmantojot tā dēvētos distances saziņas līdzekļus – internetu un mobilo tālruņu īsziņas – patērētājiem kopumā izsniegti kredīti par gandrīz 114,6 miljoniem latu. Patēriņa kredītos nebanku kreditētāji pērn iedzīvotājiem izsnieguši vēl 47,160 miljonus latu, bet līzingā, nomā un auto komercķīlu kredītos – vēl teju 46, 113 miljonus latu.
Aktīvi rosījušies arī lombardi, kas kredītos pret kustamas mantas ķīlām 2012.gada laikā izsnieguši kredītus par 29,105 miljoniem latu. Savukārt hipotekārajos kredītos nebanku sektors patērētājiem aizvadītājā gadā izsniedzis 10,007 miljonus latu.
Tikmēr bankas visaktīvāk izsniegušas hipotekāros kredītus – mājokļu iegādei, remontiem un rekonstrukcijām izsniegto kredītu kopējā summa ir 123,48 miljoni latu, bet patēriņa kredītos izsniegti 43,63 miljoni latu.
Banku pērn izsniegto norēķinu karšu un norēķinu kontu kredītu kopējā summa ir 3,58 miljoni latu, bet pārējo aizvadītajā gadā izsniegto kredītu kopējā summa 13,67 miljoni latu.
PTAC arī konstatējis, ka nebanku sektorā vislielākais kavēto maksājumu īpatsvars ir kredītiem, kas izsniegti ar īsziņu vai interneta starpniecību – tas sasniedz trešdaļu jeb 33,3% no visām saistībām.
"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz ierobežot tā dēvēto ātro kredītu gada procentu likmi līdz 100%, kā arī aizliegt kredītu izsniegšanu laika posmā no 22:00 vakarā līdz 8 : 00 rītā.
Atbilstoši PTAC apkopotajai informācijai, patlaban gada procentu likme "ātrajiem kredītiem", kas izsniegti ar īsziņu vai interneta starpniecību, ir sākot no 120%, bet aizdevumiem, kas izsniegti lombardos – sākot no 144%.