Foto: Shutterstock

Turpinoties augstajam pieprasījumam pēc mājokļiem, arī šogad nekustamo īpašumu tirgus būs ļoti aktīvs, mājokļu cena par kvadrātmetru augs, būvniecības izmaksas nemazināsies un banku hipotekārā kredīta likmes joprojām būs zemas, liecina "Luminor" prognozes. Cenu kāpumu veicinās arī nepietiekamais piedāvājums, īpaši jaunu mājokļu segmentā.

"Mājokļu tirgus pagājušajā gadā visā Baltijā ir bijis ļoti aktīvs un audzis aptuveni par trešdaļu, salīdzinot ar 2020. gadu. Latvijā izaugsme ir bijusi visstraujākā un no jauna izsniegto kredītu apjoms audzis pat par 50%. Šī brīža augstais pieprasījums un ierobežotais piedāvājums liecina, ka arī 2022. gadā attīstības tempi nemazināsies. Lai gan lielākā aktivitāte joprojām saglabājas Rīgā un Pierīgā, arvien pieaug interese par mājokļiem ārpus galvaspilsētas, kur jaunu un kvalitatīvu projektu ir ļoti maz. Tā ir iespēja attīstītājiem, jo pandēmijas apstākļi nodrošinājuši iespēju darbiniekiem saņemt galvaspilsētas algu, bet strādāt attālināti arī no Latvijas reģioniem, kas agrāk nebija iespējams," stāsta "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Pagājušajā gadā vērojams, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem padomju laikā celtajās mājās izlīdzinājies ar pieprasījumu pēc dzīvesvietas jaunajos projektos. "Luminor" dati liecina, ka pērn izsniegto kredītu apjoms jaunajos projektos audzis par 81%, kamēr padomju laika ēkās – par 47%.

Kā svarīgākos kritērijus mājokļa iegādei klienti izvirzījuši tā cenu un atrašanās vietu, tuvumu darbam, skolai, sabiedriskajam transportam, veikaliem. Visvairāk mājokļu kredītus Luminor bankā saņēmuši ekonomiski aktīvi klienti vecumā no 30-36 gadiem, ar vienu vai vairākiem bērniem un mājsaimniecības ienākumiem ap 2000-3000 eiro. Vidējā piešķirtā finansējuma summa bijusi ap 80 000 eiro, bet darījuma summa – 100 000 eiro, kredīts piešķirts uz 23 gadiem ar vidējo maksājuma summu mēnesī ap 370 eiro.

Saskaņā ar bankas informāciju pērn cena par kvadrātmetru vidēji augusi par 15%, jaunajos projektos pat par trešdaļu, būvniecības izmaksas palielinājušās no 10-30%, savukārt banku mājokļa kredīta likmes samazinājušās par aptuveni desmito daļu.

"Lai gan mājokļu cena par kvadrātmetru Latvijā joprojām ir zemākā Baltijā un iedzīvotāju uzkrājumu apjoms saglabājas augsts, ilgtermiņā bažas rada straujais cenu kāpums un augošā inflācija, kas sasniedz divciparu skaitli un stipri pārsniedz algu pieaugumu. Tas nozīmē, ka vienā brīdī mājokļu cenas var pieaugt tik tālu, ka iedzīvotāji tos vairs nevarēs atļauties. Jau šobrīd katrs otrais kredīts tiek izsniegts ar valsts atbalstu, kamēr Lietuvā un Igaunijā valsts atbalsts ir nepieciešams daudz mazāk kredītņēmēju," norāda Lukačovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!