Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē arvien nespēja vienoties par minimālās algas apmēru nākamgad, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, žurnālistiem pēc sēdes norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Par šiem jautājumiem vienošanās nav panākta nedz koalīcijā, nedz ar sociālajiem partneriem. Piektdien finanšu ministrs Jānis Reirs (V) par to spriedīs ar darba devējiem un arodbiedrībām.
Vienlaikus Straujuma pauda pārliecību, ka līdz nākamajai valdības ārkārtas sēdei pirmdien, 31. augustā, vienošanās tiks panākta. Pagaidām premjere neatklāja, kā kompromiss tiks sasniegts, taču virziens esot redzams.
Valdība ceturtdien arī vienojusies par papildu nepieciešamo finansējumu aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018. gadā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Ministriju bāzes budžeta izdevumus 2016. gadā nolemts samazināt par 12,4 miljoniem eiro. Vislielākais samazinājums gaidāms Satiksmes ministrijai - par 6,34 miljoniem, Kultūras ministrijai - par 1,66 miljoniem eiro, kā arī FM - par 1,09 miljoniem eiro.
Samazinājums neskars četras nozares, ko valdība atzinusi par prioritārajām - aizsardzību, iekšlietas, veselību un izglītību.
Reirs pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja, ka tas, kā samazināt izdevumus, jāizvērtē ministriem. "Iebildumu [no ministriem] nav, jo nav citas izejas, kā veidot budžetu," viņš teica.
Jāņem vērā arī 2014. un 2015. gada budžetā lemtais, kur dažādiem pasākumiem jau papildus piešķirti vairāk nekā 100 miljoni eiro, atgādināja ministrs.
"3% samazinājumu es vairāk vērtēju kā programmu pārvērtēšanu un nelietderīgu tēriņu meklēšanu," sacīja Reirs, solot šādu kārtību turpināt arī nākamajos gados. Tas, kā izdevumus samazinās FM, gan pagaidām nav zināms - pašlaik lieki tēriņi vēl tiek meklēti.
Neatliekamajiem pasākumiem ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm 2016. gadā nolemts piešķirt 116,2 miljonus eiro, 2017. gadā - 161,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā un turpmākajos gados - 206,9 miljonus eiro.
Vislielāko papildu finansējumu nākamgad saņems Aizsardzības ministrija - 55,7 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijai paredzēti 35,67 miljoni eiro, bet Veselības ministrijai - 12 miljoni eiro.
Ņemot vērā valdības sociālo partneru ieteikumus, valdība nolēmusi sašaurināt personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. No 2016. gada plānots atvieglojumus piemērot tikai uz nepilngadīgu bērnu un bērnu, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat atvieglojums attieksies uz personām ar invaliditāti, kuras nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju. Plānotā priekšlikuma fiskālā ietekme ir 25 miljoni eiro.
Reirs ierosinājis no nākamā gada 1.janvārā paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja mēneša neapliekamo minimumu par 10 eiro - līdz 85 eiro. Tāpat tika izteikts priekšlikums paaugstināt minimālo algu no 360 eiro līdz 380 eiro, bet par abiem jautājumiem diskusijas turpināsies.
Jau vēstīts, ka atbilstoši FM prognozēm Latvijas IKP 2016. gadā pieaugs par 3%, bet inflācijai gaidāms 2% kāpums. Budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP.
Iepriekš valdība atbalstīja vairāku pasākumus nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai.
Tostarp plānots ieviest solidaritātes nodokli augstāku darba algu saņēmējiem - ar nodokli tiktu aplikta daļa no algām virs 4000 eiro mēnesī jeb 48 tūkstošiem gadā, budžetā iegūstot papildu ieņēmumus 40,9 miljonu eiro apmērā.
Plānots, ka solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI.
Saskaņā ar FM skaidroto no kopumā 800 tūkstošiem strādājošo algu virs 4000 eiro mēnesī saņem 4,7 tūkstoši cilvēku, kam attiecīgi arī būtu jāmaksā solidaritātes nodoklis. Pērn šo 4,7 tūkstošu cilvēku ienākumi no darba samaksas veidoja 360 miljonus eiro.
Palielinot akcīzes nodokli alkoholam, budžeta ieņēmumus nākamgad plānots palielināt par 3,6 miljoniem eiro, 2017. gadā - 5,9 miljoniem eiro, bet 2018. gadā - par 5,5 miljoniem eiro. Tāpat plānots palielināt akcīzi elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem un smēķējamai tabakai un tabakas lapām.
Uz gadu - līdz 2017. gada 1. janvārim - atliekot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu, budžeta ieņēmumus 2016. gadā plānots palielināt par 33,6 miljoniem eiro, bet, palielinot akcīzes nodokli bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un naftas gāzēm jeb autogāzēm (LPG), budžetā plānots gūt papildu 12,5 miljonus eiro.
Nodokļa izmaiņu dēļ benzīna un LPG cenas pieaugums būtu aptuveni trīs eiro centi uz litru, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieaugums, iekaitot nodokļus, būtu ap vienu eiro centu uz litru. Lielāks nodokļu slogs būs azartspēlēm.