Top 10: Valstis, kuru iedzīvotāji sagrābušies par daudz kredītu  (243)

Šādi secinājumi izriet no nesen publicētā pētījuma ”Global Wealth Report", ko sagatavojusi kompānija ”Allianz".

Parādsaistības galvenokārt ietver banku izsniegtos kredītus. Pētījumā ”Global Wealth Report" atzīmēts, ka vairumā gadījumu privātpersonu vērienīgās kredītsaistības lielākoties radušās, paņemot hipotekāros kredītus mājoklim vai citam nekustamajam īpašumam. Pētījuma autori uzsver, ka runa nav par valdības parādu, bet reālajām saistībām, ko uzņēmušies un maksā paši iedzīvotāji.

Savukārt tīrie finanšu aktīvi, kurus pētījuma autori ņēma vērā, rēķinot, cik daudz iedzīvotājiem ir jāatdod, lai nokārtotu savas saistības, ir bagātība, kas ietver skaidru naudu, kā arī salīdzinoši likvīdākos instrumentus, piemēram, banku depozītus, akcijas, apdrošināšanu, čekus un citus.

Pētījumā visi dati aprēķināti uz vienu iedzīvotāju - attiecīgi parādu slogs uz vienu cilvēku aplūkotajās 52 pasaules valstīs, kopējo kredītu summu sadalot gan uz tiem, kuri nespēj samaksāt savus parādus, gan tiem, kuriem ir niecīgas saistības vai kuriem to vispār nav, piemēram, nepilngadīgajiem. Kā jebkurā statistikas pārskatā, kopējā privātpersonu parāda sadale uz visiem iedzīvotājiem atvieglo aprēķinus, jo iegūt uzticamākus datus par reālajiem parādniekiem katrā valstī būtu visai apgrūtinoši, norāda pētījuma autori.

Valstu vieta saraksta noteikta, ņemot vērā viena iedzīvotāja vidējā parāda apmēru attiecību pret vidēji statistiskā iedzīvotāja turību jeb šajā gadījumā - finanšu aktīviem. Šīs koeficients parāda, cik reizes parāds pārsniedz iedzīvotāju rīcībā esošos aktīvus. Piemēram, Latvijas gadījumā šis koeficients ir 2,8, kas iegūts vidējo privātpersonu parādu 4000 eiro dalot uz finanšu aktīviem - 1400 eiro.

Parāds uz vienu iedzīvotāju 64 200 eiro (45 120 lati). Parāda samaksai vidēji statistiskajam dānim būtu kreditoriem (bankai vai kādai citai finanšu iestādei) jāatdod 1,3 savas turības.

Krīzi pārdzīvojošajai Grieķijai ir problēmas ne tikai ar lielo valdības parādu, bet arī ar iedzīvotāju saistībām. Grieķijā iedzīvotāja parāds ir vidēji 12 500 eiro (8785 lati). Parāda atdošanai iedzīvotājiem nāktos atdot 1,4 savas bagātības, taču, zinot par problēmām valsts ekonomikā, tas nebūtu izdarāms tik viegli kā dānim.

Privātpersonu parāds uz vienu iedzīvotāju - 56 000 eiro (39 357 lati). Parāda samaksai vidējam austrālietim kreditoriem vajadzētu atdot 1,5 savas turības.

Jaunās un dinamiski augošās Kazahstānas vidējais privātpersonu parāds uz vienu iedzīvotāju ir vien 816 eiro (573 lati). Kazahu rīcībā gan nav tik daudz aktīvu kā citu topā iekļuvušo valstu iemītniekiem, tāpēc pat tik salīdzinoši nelielās summas atdošanai vidēji vienam iedzīvotājam nāktos kreditoriem atdot 1,5 savas bagātības.

Parāds uz vienu iedzīvotāju - 41 800 eiro (29 377 lati). Lai atdotu kopējā privātpersonu kredītu apjomu, vienam īram vajadzētu šķirties no 1,6 savas bagātības.

Pagājušā gadsimta sākumā Īrija bija samērā nabadzīga valsts, bet deviņdesmitajos gados valstī sākās ievērojama ekonomiskā izaugsme, kā dēļ Īriju masu medijos sāka dēvēt par ”Ķeltu tīģeri". 2007.gadā izaugsme ekonomikā beidzās līdz ar finanšu krīzi pasaulē. Ekonomiskā buma laikā paņemto kredītu apjoms regulāri valsts iedzīvotājiem atgādina par nesabalansēto izaugsmi valsts tautsaimniecībā.

Parāds uz vienu iedzīvotāju - 2200 eiro (1546 lati). Visu privātpersonu parādu atmaksai vienam diendidāfrikānim būtu jāatdod 1,8 savas bagātības.

Parāds uz vienu iedzīvotāju - 4000 eiro. Kopējā privātpersonu kredītportfeļa atmaksai vienam valsts iedzīvotājam vajadzētu šķirties no 2,8 savas turības.

Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas kaimiņvalstīm Latvijā dzīvojošo situācija ”pēc parāda apmēra - personīgās finanšu situācijas" ir visneapskaužamākā. Latvijā šie rādītāji uz vienu iedzīvotāju ir 4000 eiro un 1400 eiro, Igaunijā - attiecīgi 5900 eiro un 9700 eiro, Lietuvā - 3300 un 4100 eiro.

”Allianz" pētījums liecina, ka Latvijā dzīvojošie ir nabadzīgākie Eiropas Savienībā pēc finanšu aktīviem uz vienu iedzīvotāju, bet arī gandrīz paši ”pārkreditētākie", kas nav pats labākais savienojums.

Privātpersonu parāds uz vienu iedzīvotāju - 6200 eiro (4357 lati). Parādsaistību segšanai vidējam slovākam vajadzētu kreditoriem atdot 3,2 savas bagātības.

Parāds uz vienu iedzīvotāju - 25 300 eiro (17 778 lati). Visu privātpersonu parādu samaksai vidēji vienam jaunzēlandietim nāktos atdot kreditoriem 5,7 savas bagātības.

Parāds uz vienu iedzīvotāju - 66 100 еiro (46 455 lati). Visu privātpersonu parādu segšanai vidēji vienam norvēģim vajadzētu šķirties no 10,2 savas turības.

Norvēģi mēdz teikt, ka viņu valsts ir eiropiešu Saūda Arābija, tādējādi uzsverot valsts bagātību - naftu un gāzi. ”Allianz" analītiķi skaidro, ka 4/5 no Norvēģijas privātpersonu parāda veido hipotekārie kredīti. Un norvēģi negrasās apstāties - 2011.gadā kopējais iedzīvotāju parāds audzis par 7,4%.

Sanāk, ka ņemot vērā lielo parādu, norvēģi nav nemaz tik bagāti, kā izskatās. Pēc finanšu aktīvu apjoma (6500 eiro jeb 4568 lati) uz vienu iedzīvotāju Norvēģija ieņem vien 19.vietu Eiropā. Norvēģija neapšaubāmi ir bagātāka par Latviju, bet nebūtiski turīgāka par Horvātiju, kur finanšu aktīvi uz vienu iedzīvotāju ir 5500 eiro, bet nabadzīgāka par Grieķiju (8800 eiro) vai Igauniju (9700 eiro).

Taču īsti bagātnieki bija un ir šveicieši, kur tīro finanšu aktīvu apmērs uz vienu iedzīvotāju ir 138 000 eiro, bet parāda apmērs - vien 60 400 eiro.