Nelielā skaitā kailgliemeži konstatēti arī atsevišķos sējumos Kurzemē un Vidzemē.
Viens no nozīmīgākajiem kailgliemežu attīstību ietekmējošiem faktoriem ir mitrums.
Ja gaisa relatīvais mitrums pazeminās zem 35%, gliemežu barošanās aktivitāte samazinās līdz minimumam. Saulainā laikā kailgliemeži slēpjas vietās, kur ir pietiekams mitrums, lai pasargātu savu ķermeni no izžūšanas, un līdz ar to šajā laikā nenotiek aktīva barošanās. Ja dienas gaišajā daļā ir apmācies, vēss un lietains - paslēptuves nav jāmeklē, gliemju barošanās periods ievērojami pagarinās un sagaidāmi nozīmīgāki bojājumi.
Biežāk kailgliemežu bojājumi novērojami laukos, kuri izvietoti meža ielokā, grāvju vai citu ūdenskrātuvju tuvumā vai robežojas ar zālājiem, kā arī smagāka mehāniska sastāva augsnēs, kas ilgstošāk saglabā mitrumu. Kailgliemežu savairošanās risks palielinās laukos, kur iepriekšējos gados novērota to savairošanās un netiek veikta augsnes virskārtas apvēršana, norāda VAAD.
Dienests aicina zemniekus aplūkot savus ziemas rapša sējumus, lai savlaicīgi lemtu par ierobežošanas pasākumu nepieciešamību. Dienests norāda, ka jāapskata arī ziemāju graudaugu lauki, tajos tāpat iespējama kailgliemežu aktivizēšanās.
Raksturīgas pazīmes, kā konstatēt kailgliemeža bojājumus, ja pašus vainīgos neizdodas ieraudzīt – ”izrobotas” vai nograuztas augu lapas un spīdīga sliede, ko pārvietojoties atstājusi gliemeža pēda. Bojājumi parasti novērojami laukumveidīgi vai sējuma malējās rindās.