Vēso laika apstākļu dēļ knišļi liellopiem šogad kaitējuši mazāk  (2)

Viņa norādīja, ka knišļu savairošanos sekmē karstums un mitrums, taču tā kā šogad pavasarī bija vēsāks laiks, knišļu aktivitāte bija zemāka.

Vienlaikus Joffe atgādināja, ka līdz ar tveicīgāka laika iestāšanos, lai pasargātu dzīvniekus no sāpēm, stresa, kā arī nopietnām knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu kodumu radītām veselības problēmām, dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Savukārt, ja ir novērojama knišļu masveida savairošanās, dzīvniekus nevajadzētu laist ārā vispār.

Joffe arī sacīja, ka pirms izlaišanas ganībās, dzīvniekus ir jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai, taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, lai pārliecinātos, vai līdzekļu sastāvā nav vielas, kuru lietošana dzīvniekiem ir aizliegta. Ja dzīvnieki ir sakosti, tos vēlams transportēt uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties izsaukt veterinārārstu.

Tāpat jāparūpējas, lai dzīvnieki nepārkarst, kas mēdz notikt atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā. Pēc Joffes teiktā, lai pasargātu dzīvniekus no pārkaršanas, tiem ir jādod pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un, ja iespējams, jānomaina sasilušu ūdeni pret vēsu.

Tāpat nevajadzētu karstajā diennakts laikā no pulksten 12 līdz 16 ganīt govis, aitas, cūkas un zirgus tiešos saules staros un ir jāparūpējas, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā. Savukārt dzīvniekiem, kas tiek turēti mītnēs, jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, taču ne caurvējš. ja iespējams, jāparedz dzīvniekiem lielāka platība, lai tie nebūtu saspiesti.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.