Lai arī AS "Latvijas Gāze" (LG) norādīja, ka tās reorganizācija ir ilgstošs process, valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu uzņēmumu sadalīt un 2016.gadā izveidot LG māsasuzņēmumu.
Uzņēmumu īpašumtiesības tiks nodalītas ar 2017.gada 3.aprīli.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto modeli, LG plānots sadalīt divos uzņēmumos - vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, iekļaujot arī Inčukalna gāzes krātuvi, bet otrā uzņēmumā būtu sadales un tirdzniecības sistēmas operators.
Pārvades sistēmas operatora nodalīšanai Eiropas direktīva paredz vairākus modeļus. Atbilstoši direktīvai pārvades operators var būt gan kā LG meitasuzņēmums, vai kā jauns uzņēmums - LG māsassabiedrība, klāstīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Latvijai par piemērotāko modeli atzīta pilna īpašumtiesību nodalīšana, kas arī Eiropas Komisijas ieskatā ir efektīvākais veids, kādā veicama dabasgāzes tirgus liberalizācija. Tas nozīmē izveidot ar LG juridiski nesaistītu uzņēmumu, kam pieder pārvades aktīvi.
"Sadales un pārvades nodalīšanai jābūt pabeigtai līdz 2017.gada 3.aprīlim," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Valdības lēmums paredz, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesības tiks nodalītas ar 2017.gada 3.aprīli, bet 2016.gadā tiks izveidots LG māsasuzņēmums, kura rīcībā būtu arī dabasgāzes uzglabāšanas infrastruktūra.
Atbilstoši LG aplēsēm jaunais uzņēmums gan darbību var uzsākt ne ātrāk kā 2019.gada jūlijā, ja netiek apstrīdēti LG akcionāru sapulces un regulatora lēmumi. "Process, lai reorganizētu tādu akciju sabiedrību, kuras akcijas tiek kotētas publiskajā apgrozībā, ir ilgstošs," uzsver LG. Tāpat LG norāda, ka nepieciešami Enerģētikas likuma grozījumi, kam nepieciešami vismaz septiņi mēneši.
"Lai varētu uzsākt LG reorganizāciju un, ja nepieciešams, izvedot jaunas komercsabiedrības, kas veiks atsevišķas funkcijas, ir nepieciešami vismaz 10 mēneši," lēš LG, piebilstot, ka jaunajiem uzņēmumiem arī nepieciešama sertifikācija un licences.
Jāatgādina, ka Saeima pērnā gada martā vienojās gāzes tirgu atvērt lēnāk. Proti, sākotnēji EM piedāvāja gāzes sadales sistēmu operatoru nodalīt jaunā uzņēmumā līdz 2015.gada 1.janvārim, taču pērn termiņš tika atlikts līdz 2017.gada 3.aprīlim.
Pret ātrāku tirgus liberalizāciju iebilst LG, norādot uz uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpumiem un draudot ar tiesvedību.
Atbilstoši EM plānotajam, šogad tiks izstrādāti normatīvie akti gāzes pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmu nodalīšanai. LG tiks sadalīta ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien jau agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, starpsavienoto dabasgāzes sistēmu vai arī, ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs kļuvusi mazāka par 75 %. Sākotnēji šīs iespējas netika vērtētas kā īpaši ticamas, taču tagad EM atzīst - pērn darbu sāka Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, un 2019.gadā tiek plānots pabeigt Polijas-Lietuvas starpsavienojuma (GIPL) būvniecību.
"Latvijas lietotāju jebkura apjoma dabasgāzes iegāde Polijā vai tāda dabasgāzes apjoma iegāde no Klaipēdas termināļa, kas pārsniedz 25% no kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa, nozīmētu, ka Latvija vairs nebūt izolēts tirgus direktīvas izpratnē un attiecīgi spēku zaudētu tai piešķirtās atkāpes," norāda ministrija.
Jau vēstīts, ka LG sadalīšana ir viens no būtiskākajiem soļiem gāzes tirgus atvēršanā. Pārtraucot LG monopolu un atverot tirgu, tajā varētu ienākt jauni piedāvājumi, palielinot konkurenci un samazinot dabasgāzes cenu.
Gāzes tirgus atvēršana notiek vairākos posmos, no kuriem pirmais bija LG grāmatvedības nodalīšana pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat gāzes sistēmas operatoram tika noteikts pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH" (47,23%). Krievijas "Gazprom" pieder 34%, bet 16% - Krievijas "Itera" meitasuzņēmumam "Itera Latvija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
