Bērniem garšo vienkārši ēdieni jeb Kā ēd septiņu bērnu mammas Unas Gavares ģimene  (5)

Par ēšanas tradīcijām savā ģimenē stāsta Una:

"Mūsu kuplajā saimē patreiz aug trīs pusaudzes. 14, 12 un 10 gadus vecās meitenes ikdienā apmeklē skolu. Savukārt četri puiši (8, 6, 4 un pusotru gadus veci) ikdienā ir mājās un pagaidām ne uz skolu, ne dārziņu neiet. Pagalmā ganās divi lieli suņi – vējmārietis un Bernes ganu suns. Varētu padomāt – lai tādu saimi pabarotu, katliņš visu laiku vārās, un virtuves pavarda skursteņi kūp. Tik traki gluži nav, taču gatavot brokastis, pusdienas un vakariņas sanāk ik dienu. Skaidri apjaušot, cik liela atbildība par sabalansētu uzturu ir mums pašiem, vecākiem, mēs patiešām cenšamies ēdienkarti pilnveidot savu iespēju robežās un mācamies par uztura zinātni, sekojot līdzi jaunākajiem pētījumiem.

Radoša izdoma

Kamēr vēl saldi guļu, meitenes gatavo sev siltas brokastis. Puišiem maltītes pagaidām gatavoju es. Bieži tā ir auzu putra (gan ar, gan bez piena), griķi vai rīsi (brūnie, baltie & melnie, savvaļas, reizēm arī basmati). Tos bērni ēd ar auksti spiestu rapšu eļļu vai sviestu un cieto parmezānu, kas ir bērnu mīļākais siers un satur visvairāk kalcija no visiem sieriem. Otrajās brokastīs regulāri ēdam arī vecāku lauku vistu olas. Citreiz pēc bērnības receptes gatavoju "gogelmogeli" ar brūno cukuru. Te gan jāatceras, ka olām jābūt svaigām un labām. Piesardzībai noteikti pirms lietošanas tās nomazgāju un noslauku, lai izvairītos no salmonellas, kas dzīvo uz olu čaumalām. Izradās – olas satur daudz omega3 taukskābes, tikai nedrīkst tās pārcept.

Pusdienas meitenes ēd skolā. Kad meitas pārnāk mājās, piedāvāju salātus vai redīsus, gurķus, rukolu, skābenes, rabarberus, arī papriku. Sagriežu papriku šķēlītēs, atstājot arī dažas sēkliņas, kas ir veselīgas zarnu traktam un nolieku istabā uz galda. Parasti tādas uzkodas kā rupji sagriezti kāposti, burkāni, āboli, rāceņi vai kolrābji pazūd 10 minūšu laikā.

Sekojam līdzi dabas ritumam

Ēdienkarte mūsu mājās mainās līdz ar gadalaikiem. Rudenī un ziemā vairāk ir dārzeņu, pavasarī un vasarā zaļumu, salātu, augļu un ogu. Daudz ēdam laukos audzētās pupiņas, zirņus, latviešu rīsus – grūbas, kā arī meža sēnes, arī ārzemju kvinoju, lēcas, turku zirņus, humusu, kas skaitās labi, sārmaini produkti. Kartupeļus var uzskatīt par vienu no mūsu pamatēdieniem jebkurā gadalaikā, jo tie ir ekoloģiski un ekonomiski (reizēm pat pašu stādīti). Kartupeļu talka vien ir Jaunsudrabiņa cienīgs piedzīvojums mūsdienu bērniem! Ar mizu vārīti tie ir sārmains ēdiens, ko ātri var pagatavot arī paši bērni. Izvārītiem kartupeļiem noņemam mizu un ēdam ar sviestu, augstvērtīgo melno vai rozā Himalaju sāli, biezpienu vai salātiem. Bērniem garšo vienkārši ēdieni.

Esam visēdāji, taču gaļu pērku reti. Ziemā un rudenī, kad to tomēr daru, izvēlos truša, lauku vistas, jēra vai meža zvēru gaļu. Mums rados un draugos ir mednieki, kas ik pa laikam atved no mākslīgajiem hormoniem tīru gaļu un brieža gaļas desas. Zivis cenšamies lietot regulāri. Vasarās tās ir vietējās ezera zivis, līdakas, asari, līņi, no kā izdodas brīnišķīgas zivju zupas. Rudeņos kāri gaidām vietējo lašu sezonu. Ziemā lietojam arī zivju eļļu un reizēm vitamīnu D3, jo šķiet, ka tas tomēr mūsu platuma grādos pietrūkst.

Pavasarī un vasarā augļus ēdam kā uzkodas starp ēdienreizēm. Vasarā, kad ir ogu laiks, tās ēdam saujām. Tad bērni vakariņas bieži aizstāj ar lauku pienu no kaimiņu Brūnaļas. Tas nav pasterizēts un satur visas augstvērtīgās vielas. To uzlejam ogām, kukurūzas vai rīsu pārslām. Pieaugušie piena vietā vairāk lieto kefīru vai balto jogurtu. Atbalstu piena lietošanu bērnībā, tālāk – saistībā ar individuālo spēju tos panest. Līdzīgi ir ar graudaugiem. Izglītojoties un konsultējoties ar speciālistiem, esmu nonākusi pie atziņas, ka no balto miltu produktiem ir jāuzmanās. Lai gan nespējam pilnībā izslēgt no ēdienkartes pavisam, tik un tā cenšamies samazināt to proporciju.

Vasarā putras bļodas mēdzam iemainīt pret zirņiem un zemenēm no dobes. Tas ir arī laiks, kad cītīgi uzkrājam un saldējam ogas, lai vēlāk tās lietotu kokteiļos vai ēstu tāpat vien. No vīrusiem izvairīties pilnībā neizdodas, tāpēc daudz lietojam pašu lasītās zāļu tējas, uzlējumus un kartupeļu sildošās, izvelkošās kompreses (palīdz, sākot no bronhīta līdz muskuļu sāpēm).

Kā ar saldumiem?

Kā jau visi bērni, arī mani mazie vēlas kārumus. Atbalstu saldējumu, dažādas šokolādes ar riekstiem (vislabāk mandeļu), vectēva medu, kas mierina arī kreņķu brīžos. Lai vai kā, dodu priekšroku veselīgām uzkodām – starp ēdienreizēm dažkārt pasniedzu "Danonki" jogurtus vai biezpiena sieriņus. Mēs esam sociāli aktīva ģimene, kas nozīmē, ka ēdam arī dažādos pasākumos un ciemos. Tās ir tās reizes, kad mierīgi ļauju bērnam iedzert saldo tēju vai sulas no pakām. Ikdienā gan bērniem visiecienītākais dzēriens ir avota ūdens.

Kad ejam uz kino, tad reti atļauju iedzert arī kolu, stāstot dzirdēto – ilgstoši pilinot, var asfaltā caurumu izgrebt vai arī savu reizi vēdervīrusu nonāvēt. Tā kā mazajiem bieži sanāk pēc skolas iet uz treniņiem, līdzi reizēm iedodu pa kādam augļu musli batoniņam. Domāju, ka viņi paši arī sev nopērk ko tādu, ko vecāki viņiem neļauj. Tas pieder pie lietas – mēs jau arī visu vecākiem nestāstījām. Toties pēc sportiskām aktivitātēm un kustībām svaigā gaisā ir laba apetīte, kas dod vecākiem labākas iespējas bērnu veselīgi pabarot.

Vēlējums tev: esi multimāksliniece!

Būt par mammu ir mana galvenā nodarbošanās pēdējos 15 gadus, un jāteic, ka esmu pilnveidojusies vismaz deviņās profesijās: pavāra, uztura speciālista, mājsaimnieces, dūlas, PEP mammas, skolotājas, sabiedrisko attiecību speciālistes, sporta treneres, loģistikas menedžeres, dabas dziednieces, pat mazliet dārznieces un, protams, arī šofera. Pat vairāk! Augu un pilnveidojos ik dienas. Kāds vaicās – tikai mamma? Es teiktu tā – cik bērnu, tik augstāko izglītību. Tāpēc, visas mīļās daudzbērnu māmiņas, atcerieties – būt par supermāmiņu ir gandrīz tas, kas būt par multimākslinieci!