Dažas melīgas patiesības, kuras apguvāt bērnudārzā un kurām, iespējams, ticat joprojām  (37)

Bet daļa mītu paliek dzīvot mūsu apziņā vēl ilgi pēc tam, kad esam izkāpuši no bērnības kurpēm. Ir pienācis laiks no tiem atvadīties un uzzināt patiesību par alu cilvēkiem un rozā princešu sapņiem, vēsta portāls Huffingtonpost.com.

Meitenēm jānēsā rozā drēbes, tad viņas izskatās "kā mazas princesītes". Šāds, jāatzīmē, ļoti kļūdains priekšstats meitenēm un sievietēm rada nepareizu vīziju par to, kā patiesībā dzīvoja viduslaiku princeses. Otrs mīts saistās ar sapni par skaistām, greznām, plašām pilīm, kurās šīs rozā princesītes mita.

Īstā pilī, protams, bija greznāk nekā trūcīgā zemnieka būdiņā, tomēr pat līdz mūsdienu pieticīgo dzīvoklīšu svaigajam gaisam tur bija tālu. Vēsturnieki apgalvo, ka mazās princeses gulēja tumšās, mitrās un galīgi neomulīgās gultiņās un šūpulīšos, bet svaigā gaisa vietā elpoja kanalizācijas un notekūdeņu smārdu. Paveicās, ja jauno princesi vēl pavisam jaunos pusaudžu gados neizprecināja kādam pavecākam, bet politiski izdevīgam kaimiņvalsts monarham. Par mīlestības jūtām vispār aizmirstiet! Bruņinieki šīs daiļavas nebūt necentās glābt, jo paši bija diezgan degradētas personas alkohola smārda, urīns un sviedru smakas tītā mākonī. Bērnības fantāzijas par skaisto princeses dzīvi bijuši maldi un meli!

Flinstonu ģimene no multiplikācijas filmas par alu cilvēku dzīvi bija iekārtojuši ērtu mājokli alā. Arī nosaukums – alu cilvēks, vedina domāt, ka mūsu tāltālie senči dzīvoja alās. Neskaitāmi komiksi un multiplikācijas filmas ir turpinājušas kultivēt šo aplamību, jo arheologi apgalvo, ka tā nebūt nebija. Lai gan 40 000 gadus veci zīmējumi gan ir atrasti alās, tomēr pētnieki uzskata, ka alas izvēlētas tikai kā zīmējumu izpausmes vieta. Paši cilvēki dzīvoja ārpus alām. Ukrainas teritorijā ir atrasti pierādījumi tam, ka neandertālieši būvēja sev mājokļus no mamutu kauliem.

Visā pasaulē vecāki, skolotāji un pat ārsti apgalvo, ka sēdēt tuvu televizora ekrānam nozīmē sabojāt sev redzi un tik pie neglītām brillēm. ASV zinātnieki apgalvo, ka televizors un lasīšana redzi neietekmē. Mīts par televizora ekrāna postošo ietekmi uz acīm radies no viena vienīga gadījuma – pagājušā gadsimta 60-tajos gados televizoru ražotājs "General Electric" saražoja un pēc tam atsaucas 100 000 televizoru, kas, izrādās, izstaroja acīm kaitīgo radiāciju. Kaitniecisko aparatūru atsauca, bet mīts par TV ietekmi uz redzi palika.

Otrs kļūdainais apgalvojums, ko izskaidro vēsturiski fakti – lasīšana pie mazas gaismiņas redzi nebojā. Tas ir agrāk izdomāts mīts, lai ietaupītu elektrību vai petroleju kara izpostītajā Eiropā. Savukārt, ja nu redze ir sākusi bojāties, burkānu ēšana to neuzlabos. Grauz kā zaķis, bet reāli palīdzēt spēs ārsti.

Cik maņas ir cilvēkam? Redze, dzirde, oža, tauste, dzirde! To zina visi. Un atkal garām! Teoriju par piecām maņām izvirzīja senais zinātnieks Aristotelis. Laiks iet un tagad zinātnieki – neirobiologi un neirofiziologi nespēj vienoties, vai maņu skaits apstāsies pie cipara 11 vai tomēr pie 21 un vairāk.

Hārvardas universitātes Medicīnas skolas pētnieki maņu sarakstu papildinājuši tādiem jēdzieniem kā līdzsvara sajūta (equilibrioception), sāpju sajūta (nociception), sajūta un izpratne par savām ķermeņa daļām (proprioception), aukstuma un karstuma sajūtas (thermoception), laika izjūtu (temporal perception), bada sajūtu, sāpes un citas maņas, kuras agrāk par tadām neuzskatīja.

Gadu simtiem uzskatīja un pat pantiņus par to sacerēja, lai bērniem vieglāk iegaumēt, ka varavīksnei ir septiņas krāsas – sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila, violeta. Agrāk uz debesu krāsas fona varavīksnes krāsas skaitīja ar neapbruņotu aci. Tagad jaudīga tehnika ļauj šim skaistajam dabas brīnumam pietuvoties daudz tuvāk un pamatīgāk izpētīt, cik īsti toņu ir varavīksnē. Un protams, ka krāsu ir daudz vairāk, kā paši pētnieki saka – vairāk nekā zvaigžņu Visumā. Diemžēl cilvēka acij nav lemts redzēt tādu dabas krāšņumu. Tomēr pat cilvēka acs spēj ieraudzīt tūkstošiem krāsu nianšu, ja vien ļoti vērīgi un mērķtiecīgi mēģina šos toņus  varavīksnē ieraudzīt.

Būtībā cilvēka acs viegli uztver tikai trīs krāsas – sarkano, zilo un zaļo. Turklāt sievietes acis uzbūvētas tā, ka tās redz krāsu toņus nedaudz niansētāk.

Vēl viens kļūdains mīts, ka šie lidojošie spārnaiņi ir gandrīz akli. Tā uzskatīja kopš 17. gadsimta, kad šādu mītu izplatīja mūki. Mūsdienu zinātnieki atklājuši, ka sikspārņi redz pat ļoti labi. Tiesa, viņi ir daltoniķi un sikspārņu reputāciju neglābjami ir sabojājis vampīrs Drakula un šai tendencei sekojošā popkultūra. Toties bez sikspārņiem cilvēci nomocītu neiedomājami kukaiņu bari, kurus pašlaik lidojošie zīdītāji lieliski iznīcina.

Iespējams, ka jūsu atmiņā ir palikušas šausminošās prognozes, ko izteica bērnudārza grupiņas vai pamatskolas draugi pēc tam, kad dauzoties, norijāt košļājamo gumi. "Nu tev salips zarnas vai būs aklās zarnas iekaisums!" Daži prognozēja, ka košļājamā gumija vēderā sadalīsies vismaz 7 gadus un radīs neciešamas mokas. Arī nav tiesa. Un nebiedējiet ar šīm muļķībām savus bērnus.

ASV strādājošs pediatrs – gastroenterologs Nensijs Makgregals veica norītās košļājamās gumijas kustības izpēti zarnu traktā. Tiklīdz tā nokļuva kuņģī, tā sāka sadalīties, bet zarnu traktā gumija pievienojās pārējai masai 30 – 120 minūšu laikā.

Tomēr vienā reizē norīt veselu paciņu košļeņu silti neiesaka, jo pat zarnu traktā tā saglabā lipīgumu un var apgrūtināt pārējās pārtikas pārstrādi un virzīšanos tālāk ar attiecīgām sekām.