Sarkandaugava ir 2.5 kilometrus garš un 25 metrus plats Daugavas attekas zars. Tās nosaukums radies no dzeltenajiem un iesārtajiem smilšu kalniem, kas reiz pacēlušies upes labajā krastā. Līdz pat 19. gadsimta vidum šī atteka ir saukta par Soda grāvi, jo viduslaikos te vesti tie, kas bija apvainoti buršanā un sadarbībā ar velnu. Ar virvi apjoztus nelaimīgos meta ūdenī un, ja viņi negrima, tika uzskatīts, ka apsūdzētā vaina - sadarbība ar velnu ir pierādīta.
Sākotnēji Sarkandaugavā bijušas muižiņas un zemnieku sētas, bet 19.gadsimtā tā kļuva par Rīgas rūpniecības šūpuli, jo tieši te koncentrējušies lielākie rūpniecības uzņēmumi, no kuriem par vecāko uzskata Rāves cukurfabriku Duntes ielā. Šajā laikā Sarkandaugavā dominēja koka apbūve, divstāvu mājiņas, kurās mitinājās strādnieki. Galvenā ielā bija Tilta iela, kurā atradās mūra nami un lielākie veikali.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
