Intervijā viņa vairākkārt uzsvēra, ka valsts finanšu sfērā kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem un viens no iemesliem ir arī nepietiekamie sodi, kā arī valsts maigā attieksme pret šādiem nodarījumiem.
"Es pati personīgi biju kopā ar savu komandu tas cilvēks, kurš pētīja dažus ļoti aizdomīgus darījumus pēc 2008. gada krīzes saistībā ar nosaukto banku. Es nekad šo ziņojumu neesmu redzējusi publiskotu," atzina Znotiņa.
Viņa sīkāk gan nekomentēja, vien apstiprināja faktu – "tāds ziņojums ir bijis, man nav pilnvaru publiskot detaļas, kas ir pasūtītājs", tā arī neapstiprinot, vai pasūtījums auditoriem pētīt notiekošo "Parex" nācis no valsts puses.
Jau ziņots, ka pirms 10 gadiem, 2008. gada novembrī Latvijas valdība nonāca grūtas izvēles priekšā: riskējot ar nodokļu maksātāju naudu, glābt Latvijas ekonomikā būtisku lomu spēlējošo banku "Parex" vai ļaut risināt problēmas pašiem, apzinoties, ka neveiksmes gadījumā valsts ekonomika gūs smagu triecienu.
Toreizējais premjers Ivars Godmanis izvēlējās pirmo un pēc gandrīz visu dienu ilgušas valdības sēdes paziņoja, ka valsts pārņem "Parex banku". Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins par sev piederošajām bankas akcijām, kuras vēl pusgadu iepriekš tika novērtētas vismaz miljarda eiro vērtībā, saņēma vien divus latus, bet valsts līdz ar īpašumtiesībām uz bankas aktīviem – arī pienākumu atmaksāt bijušo īpašnieku ņemtos sindicētos kredītus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
