'Jaunā Vienotība' aicina domāt par Saeimas prezidija paplašināšanu; sadarbības partneri – atturīgi  (61)

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" aizejošās valdības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidroja, ka, viņaprāt, būtu nepieciešams paplašināt Saeimas prezidiju, lai tajā tiktu pārstāvētas visas 13. Saeimā ievēlētās partijas. "Tas, ka divām Saeimas frakcijām šobrīd nav pieeja prezidija sēdēm, kas ir ārkārtīgi svarīgi darba organizācijā, ir problēma, kas būtu jārisina," atzina Ašeradens.

Viņš skaidroja, ja prezidiju var paplašināt ar mazām izmaksām, tas būtu jādara. "Mēs jūtam, ka tā ir iekšēja problēma, lai līdzsvarotu Saeimas darbu, šis būtu viens no jautājumiem [kas jārisina – aut.]," piebilda "Jaunās Vienotības" politiķis.

Šai ideja pievienojās arī Saeimas frakcijas "KPV LV" vadītājs Atis Zakatistovs: "Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs neesam laimīgi ar prezidija ievēlēšanu un esošo situāciju." Tieši "KPV LV" ir viena no divām partijām, kas prezidijā nav pārstāvēta.

Savukārt Nacionālā apvienība (NA) par šādu ideju ir kritiska. "Nacionālā apvienība, maigi izsakoties, nav sajūsmā par šādu ideju. Protams, ja tas būs pēdējais nosacījums, lai izveidotu vai neizveidotu valdību, tā varētu būt maksa, bet mums noteikti būtu argumentu pret to," atzina NA līderis Raivis Dzintars.

Tikmēr partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce intervijā norādīja, ka vajadzības gadījumā politiskais spēks šādu ideju varētu izvērtēt, taču tā šobrīd nav prioritāte.

Savukārt, runājot par iespējamām Saeimas komisiju vadības izmaiņām, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvis Gatis Eglītis pauda atbalstu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētaja Jāņa Dūklava (ZZS) nomaiņai. "Mēs būtu gatavi runāt par to, ka varbūt tur ir jābūt citam kandidātam. Mums ir ļoti labs kandidāts, kurš varētu pārņemt šo vadību," atzina Eglītis.

Pūce gan vispirms aicināja kolēģus vienoties par valdības darbu. "Pašlaik ir pietiekami augsta nestabilitāte, lai mēs atvērtu visas frontes vienlaicīgi," uzsvēra "Attīstībai/Par!" priekšsēdētājs.

Kā skaidroja Ašeradens, šobrīd potenciālie partneri nav pieteikuši savas vēlmes attiecībā uz izmaiņām Saeimas komisijās un prezidijā.

Ziņots, ka otrdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē atbildēja Kariņa iespējamās valdības veidošanā iesaistīto partiju pārstāvji: Atis Zakatistovs ("KPV LV"), Gatis Eglītis (JKP), Juris Pūce (AP), Raivis Dzintars (NA) un Arvils Ašeradens (JV).

Jāatgādina, ka jau vienpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.

Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks 11. decembrī, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.

Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un JKP. Visas partijas pagājušās darba nedēļas izskaņā pieteica savas vēlmes uz ministrijām.

Pats Vējonis ir apliecinājis, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš "Jaunās Vienotības" līderi nominēs Ministru prezidenta amatam.