Ilona Balode: Šis ārprāts noteikti reiz beigsies  (1)

Tā kā, noslēdzoties Dailes teātra iepriekšējai sezonai, Ilona uzzinājusi, ka viņa kā štata aktrise darbu teātrī zaudējusi, visus savus spēkus jaunā sieviete velta savai muzikālajai darbībai un kopā ar industriāli gotisko grupu Abstinence gatavojas šī gada beigās izdot savu pirmo albumu.

Šovasar Ilona un Ūdrītis, ko pašmāju mediji jau paspējuši kronēt par Latvijas Keitu Mosu un Pītu Dohertiju, devās trīs nedēļu garā ceļojumā pa Eiropas valstīm. Sarunā ar izklaides portālu Mango Ilona dalās ceļojuma piedzīvojumos, atklāj savas izjūtas ekonomiski spiedīgajos apstākļos un stāsta par saviem nākotnes plāniem.

Šobrīd, kad visi runā tikai par krīzi un domā, kā ietaupīt, tu kopā ar draugu devies trīs nedēļas garā Eiropas apceļošanas tūrē.

Jā, šis ceļojums mums, krīzes skartajiem letiņiem, bija tāds samērā avantūristisks izlēciens, jo ceļojām "totālā mazbudžetā". Pirmkārt, paldies aviokompānijai Rynair, kur atradām pat neticami lētas aviobiļetes. Visi pārlidojumi (Rīga - Brēmene - Londona - Frankfurte - ar autobusu uz Luksemburgu un atpakaļ uz Frankfurti - Piza (Florence) - Parīze- Venēcija -Brēmene - Rīga) mums katram izmaksāja tikai 125 latus.

Pirms došanās ceļā sarunā ar izklaides portālu Mango stāstīji, ka ceļojuma laikā esat nodomājuši izmēģināt muzicēšanu uz ielām un pieļāvi, ka ar to varēs arī kādu mazumiņu nopelnīt. Izdevās?

Sākumā patiesi plānojām muzicēt uz ielām un to arī darījām, taču vairāk sava prieka pēc, jo nopelnīt naudiņu, atrodoties katrā pilsētā tik īsu laiku, nemaz nav tik vienkārši. Toties sastapām daudzus interesantus cilvēkus, ar kuriem kopā uzdžemojām. Man līdzi bija neiztrūkstošais ceļojuma elements - šeikeris, dēļ kura bieži vien lidostās nācās rādīt visu somas saturu, jo muitā mans metāla gabals mugursomā daudziem šķita aizdomīgs un, iespējams, līdzīgs kādam sprāgstošam, teroristu iemīļotam priekšmetam. Bieži nācās skaidrot, ka esam ceļojoši mūziķi un ar šo priekšmetu radām mūzikas skaņas. (Smaida.)

Londonā dzīvojām skvotā, baudījām metropoles kosmopolītisko šarmu. Muzicējām uz ielām, izklaidējām cilvēkus vienkārši tāpat - apvienojām lietderīgo ar patīkamo, pastaigājāmies gar Temzas krastu, vienlaikus dziedādami, dejodami un muzicēdami. Spilgtu iespaidu atstāja iepazīšanās ar ielu māksliniekiem Slovēnijā - kalnos, kur uzstājāmies kopā ar diviem slovēņu puišiem - perkusionistu un cirka mākslinieku, žonglētāju ar degošām lāpām.

Ceļojot mazbudžetā, noteikti gadījās dažnedažādi piedzīvojumi, kas parastajiem tūristiem iet secen.

Ceļojām ar minimāliem finansiālajiem līdzekļiem un taupījām naudiņu, kur vien iespējams. Tā kā ceļojām lielā karstuma laikā un liela ceļojuma daļa tika pavadīta Itālijā, pārsvarā gulējām zem klajas debess, izbaudot dienvidu nakšu romantiku. Taču gadījās arī dažādi pārbaudījumi: vairākas reizes uzkāpām uz ''tā paša grābekļa'' un tikām no salda miega naktī pamodināti ar ledainu automātiskā zāles laistītāja "dušu".

Kurš bija ceļojuma iespaidīgākais piedzīvojums?

Piedzīvojām negaisu naktī, kalnos, kur bijām atraduši sev guļvietu. Kalnos laika apstākļi ir diezgan neprognozējami, ko mēs pirms tam nezinājām. Vienu mirkli ir skaidras, zvaigžņotas debesis un pilnmēness, bet nākamajā mirklī jau var sākties spēcīgs negaiss ar ledainu lietu. Tas gan, par laimi, norimst tikpat ātri, kā sācies, tomēr nakts vidū izmirkt līdz pēdējai vīlītei nav patīkamākais, kas var notikt ceļojuma laikā.

Lai neklabētu zobi no aukstuma un ķermeni kā nebūt sasildītu, vienīgā iespēja ir aktīvi kustēties. Kārtējā izdzīvošanas skola. Šo kalnos piedzīvoto negaisu, manuprāt, neaizmirsīšu nekad. Paralēli stindzinošām bailēm, šokam un neziņai, ko darīt, sajutu tādu dabas varenības apjēgu, ka viss līdzšinējais un ikdienišķās problēmas zaudēja savu nozīmību. Neapšaubāmi, tā bija stindzinoši skaistākā nakts.

Vai gadījās arī kādi pārpratumi, iepazīstot citu tautu tradīcijas un ieradumus?

Ceļojumā izbaudījām uz savas ādas dienvidniekiem raksturīgo savdabīgo izpratni par precīziem transporta kursēšanas laikiem, kas attiecas arī uz aviotransportu. Itālijā, kā uzzinājām, 20 minūšu kavēšanās vai, gluži pretēji, ātrāks atiešanas laiks ir samērā normāla parādība.

Tajā dienā, kad bija paredzēts lidojums no Pizas uz Parīzi, lidostā nobruka visa datorsistēma. Ierodoties lidostā, mūsu acīm paverās "pilnīgs Itālijas bardaks", bet lidostas darbinieki vienā mierā mums pavēsta - nav zināms, kur un kad varētu būt mūsu paredzētais reiss. Tā nu Parīzes lidmašīna, kā vēlāk izrādījās ar 40 minūšu kavēšanos, aizlidoja bez mums, un mums nācās mainīt ceļojuma plānu. Tā kā pēc četrām dienām bija paredzēts doties no Parīzes uz Venēciju, nolēmām lieki nezūdīties un izbaudīt Itālijas ziemeļus. Var teikt, ka mūsu ceļojumu vadīja laimīgais gadījums, ko varam to saukt arī par likteņa roku, jo, pateicoties Itālijas dezorganizētajai transporta sistēmai, piedzīvojām skaistākos ceļojuma mirkļus - iekļāvām savā maršrutā neparedzētu valsti un aizbraucām uz Slovēniju, kurā iemīlējos jau no pirmajiem līkumainajiem kalnu ceļiem. Tur pirmo reizi mūžā redzēju sniegotas kalnu virsotnes.

Vai ceļojuma laikā arī kaut ko iegādājāties?

Tā kā ceļojuma izdevumi bija līdzvērtīgi izdzīvošanas spēlei šobrīd Latvijā, protams, D&G un citu dārgu zīmolu preces neatvedām sev līdzi. (Smejas). Toties varējām priecēt acis bagātajā Itālijā līdz nemaņai un cerēt, ka varbūt arī letiņu ceļotājiem reiz pienāks labāki laiki.

Kā ceļojuma laikā sadzīvoji ar savu draugu Rolandu Ūdri? Šķiet, ceļojums bija pirmais lielais jūsu attiecību pārbaudījums.

Ceļojums mūs satuvināja vēl vairāk, un izbaudījām īstenu izdzīvošanas skolu . Sapratu, ka man līdzās ir vīrietis, uz kuru varu paļauties arī samērā ekstrēmās situācijās. Šāds ceļojums ir labs pārbaudījums attiecībām, un varu droši teikt - ar Rolandu kopā es varētu doties kopā izlūkos!

Vai esi jau ieplānojusi kādu jaunu ceļojumu?

Šajā ceļojumā gūtie iespaidi bija neaizmirstami, un, protams, tagad ciešu no neglābjami neārstējamās ceļošanas slimības - jau pēc pāris dienām Latvijā sajutu atkal gājputna sindromu doties kur citur.

Patiešām ceru, ka par spīti spiedīgajiem materiālajiem apstākļiem, kuri diemžēl šobrīd nopietni skar arī mani, būs iespēja doties vēl kur citur. Pasaules krāšņums un daudzveidība mani nebeidz fascinēt! Pasaule ir brīnums! (Smaida.)

Kā tu pavadi šo vasaru pēc atgriešanās no ceļojuma?

Atgriešanās realitātē ir diezgan skarba. Latvijas līdz absurdam novestā ekonomiskā sistēma arī mani šobrīd smagi skar. Nopietni tas skar arī "mākslas" cilvēkus. Tikko saskāros ar situāciju, kad pirmo reizi mūžā nespēju apmaksāt telefona rēķinu. „Jūsu izejošie zvani ir slēgti" - manuprāt, pēdējā laikā šādus vārdus telefona klausulē dzirdējis ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, nemaz nerunājot par citām "nebūšanām". Mani ļoti skumdina situācija, ka nav iespēju nopelnīt iztiku ar darbu, kas ir mana sirdslieta.

Tomēr es nedomāju padoties un uzskatu, ka ir jādara, par spīti visam, pat ja nav iespējams nopelnīt iztikai. Mākslai būs būt!!! Un esmu pārliecināta, šis ārprāts reiz beigsies. Ja ne tūlīt, tad kaut kad noteikti.

Kā veicas ar darbiem?

Protams, dzīve turpinās. Līdz ar pirmajām atgriešanās dienām tiku iemesta mēģinājumu virpulī, jo tuvojās pludmales festivāls Baltic Beach Party, kur tiku uzaicināta piedalīties kopā ar grupu Suņa stunda, kurā ne tikai dziedu, bet arī spēlēju akordeonu un grabinu savu nu jau pēc ceļojuma neaizstājamo šeikeri . Sekoja intensīvi mēģinājumi, pozitīvu emociju buķete pēc koncerta, vārdu sakot, pilnvērtīgs atpakaļlēciens Latvijas darba dunā. Turklāt divas dienas pēc atgriešanās tiku aicināta vadīt žurnāla Ātrāk un skaļāk gada jubilejas pasākumu klubā Rock'n Riga.

Vēl pavisam nesen žurnālā Klubs lasītāji varēja priecāties par tavu erotisko fotosesiju. Vai šī fotosesija kaut ko mainīja tavā dzīvē?

Fotosesija Klubam bija ārkārtīgi vērtīgs pašizziņas process. Man bija iespēja sastrādāties ar, manuprāt, vienu no ģeniālākajiem Latvijas fotomeistariem - Oļegu Zernovu. Dīvainākais bija tas, ka fotografējoties es nejutos kaila. Sākums, protams bija nedaudz mulsinošs, bet procesā savu ķermeni sajutu kā apģērbu, kāds tas mums, cilvēcīgām būtnēm, patiesībā arī ir. Tādi galu galā no dabas esam nākuši. (Smejas.)

Protams, rēķinājos ar to, ka uzskati par šo mākslas izpausmi varētu būt dažādi, jo, iespējams, ir cilvēki, kam ķermeņa publiska atkailināšana nav pieņemama. Taču biju patīkami pārsteigta par pozitīvajām atsauksmēm un ne tikai no stiprā dzimuma pārstāvjiem.

Ar kādām izjūtām gaidi jauno teātra sezonu, jo Dailes teātrī kā štata aktrise vairs nestrādāsi?

Jauno sezonu gaidot, esmu noskaņota kareivīgi. Netaisos padoties un noteikti meklēšu iespējas strādāt savā jomā. Turklāt no sirds ceru, ka teātrim izdosies izdzīvot šajā nežēlīgajā laikā. No Dailes teātra neatvados - darbs turpinās arī šosezon, un mana varone Lulū turpinās cīnīties par savu eksistenci izrādē Shopping&Fucking, un būs darbs arī citās izrādēs. Diemžēl darbs ārštatā nozīmē lielas finansiālās problēmas, tomēr ticu, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek, un esmu pārliecināta, ka drīzumā gaidāmas jaunas vēsmas. Par spīti visam, mūzika un teātris vēl aizvien ir manas dzīves Lielās Mīlestības.