Foto: Shutterstock
Daudzdzīvokļu māju un citu pagalmu iedzīvotājiem noteikti nebūs sveši vietējie kaķi, kuri apdzīvo māju pagrabus. Tā kā pavasara vēsmas parādās arī dzīvnieku uzvedībā, drīzumā sagaidāmi arī mazo peļu junkuriņu bari. Ko darīt gadījumos, ja piemājas kaķu skaits ir palielinājies? Vai dzīvniekus vajadzētu barot, nogādāt dzīvnieku patversmē vai pat paņemt sev līdzi mājās?

Lai noskaidrotu, ko darīt ar pagalma kaķu bariem un sadzimušajiem peļu junkuriņiem, vērsāmies Rīgas pilsētas dzīvnieku dienestā, kas īsteno pašvaldības finansētu kaķu sterilizācijas un kastrācijas programmu.

Dienestā apliecina, ka daudzdzīvokļu māju pagalmos ir ļoti daudz kaķu. Tāpēc paši dzīvokļu iemītnieki, kā arī sētnieki un apsaimniekotāji var vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā ar iesniegumu par bezmaksas kaķu sterilizāciju. Tādos gadījumos speciālisti, izskatot iesniegumu, atbrauks uz norādīto adresi un aizvedīs dzīvnieciņu uz klīniku, kur kaķis tiks sterilizēts vai kastrēts, kā arī vakcinēts pret trakumsērgu. Ja kaķim nepieciešama papildu palīdzība, piemēram, kādas brūces apstrādāšana vai asiņošanas novēršana, arī to speciālisti veiks. Tiesa, kaķis netiks aizvests prom pavisam, bet gan pēc vajadzīgajām procedūrām atvests atpakaļ uz norādīto adresi.

Kāpēc dzīvniekus neaizved prom pavisam? Dienestā atbild, ka pilnīga ielas kaķu aizvākšana nav paredzēta. Turklāt kaķīši, kas dzimuši un auguši pagalmos, bieži vien nav socializējušies un pat nenāk klāt cilvēkiem. Tāpēc šos dzīvniekus cilvēkiem nav ieteicams ņemt līdzi uz mājām, jo tas dzīvniekiem sagādā stresu. Taču gadījumos, kad novērots, ka kaķis ir draudzīgs un nav tik mežonīgs kā citi pagalma kaķi, speciālisti vienojas ar dzīvnieku patversmi, ka dzīvnieks tajā tiks uzņemts un mīlulis tur gaidīs savus jaunos saimniekus.

Pilnīga ielas kaķu aizvākšana nav paredzēta.
Mājokļa un vides departaments ir noslēdzis līgumu ar vairākām veterinārajām klīnikām, kurās nogādā šos pagalma kaķus sterilizācijai vai kastrācijai. Tiklīdz tiek izskatīts cilvēka iesniegums par kādā pagalmā mītošajiem dzīvniekiem, uz iesniegumā norādīto kontakttālruni zvana speciālists un pastāsta, kāda būs tālākā rīcība.

Kā atpazīšanas zīmi dienestā min to, ka dzīvniekam ir nogriezts austiņas galiņš, kas norāda, ka kaķis ir kastrēts vai sterilizēts.

Vai pagalma kaķus vajadzētu barot? Dienestā stāsta – tie iedzīvotāji, kas baro kaķus, patiesībā dara labu darbu. Tādā veidā pagalma kaķu dzīvnieku barotāji četrkājainos draugus atpazīst, turklāt zina, kurš no kaķiem ir sterilizēts vai kastrēts. Dienestā skaidro, ka mēdz būt gadījumi, kad kāda iedzīvotāja, kas regulāri baro kaķus un ierastā kaķu bara starpā novērojusi svešu dzīvnieku, zvana uz dienestu un saka, ka vajadzētu atbraukt sterilizēt. Tādā veidā paši iedzīvotāji rūpējas, lai tie kaķi, kas dzīvo vietējā pagalmā, nevairotos.

Foto: Shutterstock
Taču mēdz būt arī pretēji gadījumi, kad iedzīvotāji, kuri dzīvniekus baro, ar kaķiem ir tik ļoti saraduši, ka kategoriski atsakās ķērājiem ļaut paņemt kaķus un uzskata, ka sterilizācija un kastrācija dzīvniekiem nav nepieciešama.

Par to, ka pagalmos dzīvo daudzi kaķi, dienestā neizsakās negatīvi, tieši pretēji – tas nav nekas slikts. Daudz sliktāk ir tad, ja par dzīvniekiem nerūpējas un pagalmā mīt novārguši, slimi, nesterilizēti kaķi.

Pagalma kaķu dzīvnieku barotāji četrkājainos draugus atpazīst, turklāt zina, kurš no kaķiem ir sterilizēts vai kastrēts.
Uz jautājumu par to, vai ik gadu pavasarī palielinās kaķu skaits, dienestā skaidro, ka situācija nemainās. Lai arī šķiet, ka gada laikā sterilizēti un kastrēti daudzi kaķi, nākamajā gadā joprojām parādās daudzi, kuri jāķer un jāved uz veterinārajām klīnikām. Dienestā uzsver – daudzi kaķi uz ielas nonāk tieši no mājām. Kad mājas kaķim sākas meklēšanās laiks, piemēram, kaķene raud un ņaud, saimniekam tas apnīk un dzīvnieks tiek izlaists uz ielas. Tad kaķis atnāk atpakaļ grūsns, pēc laika sadzimst kaķēni, taču saimnieks tos kastē izliek uz ielas. Tur kaķēni izaug un kļūst par ielas kaķiem, par kuriem iedzīvotāji zvana un raksta iesniegumus kastrācijai un sterilizācijai.

Lai arī ir daudz iedzīvotāju, kas seko līdzi situācijai savā pagalmā un ziņo, ja ir sadzimuši kaķēni vai parādījušies jauni kaķi, dienestā stāsta, ka darbā palīdz daudzi brīvprātīgie, kuri apseko tos rajonus, kuros kaķus neviens nebaro. Tādi rajoni dienestam ir zināmi, un arī no turienes kaķi tiek paņemti sterilizācijai un kastrācijai, lai viņi nevairotos.

Barojošai kaķenei mazuļus noteikti nevajadzētu atņemt.
Ko darīt gadījumos, ja iedzīvotāji redz, ka pagalmā ir sadzimuši kaķēni? Dienestā neuzskata, ka mazos dzīvnieciņus vajadzētu uzreiz likt kastē un nest prom, jo pēc tam ir ļoti grūti kaķēnus mākslīgi barot vai kādā patversmē atrast barojošu mammu. Mazajiem kaķēniem, kuri ir tikko dzimuši, ātri zūd zīšanas reflekss, tāpēc viņi var iet bojā. Dienestā iesaka nogaidīt, kamēr kaķene savus mazos kaķēnus pabaro, un pēc tam jaunajiem dzīvnieciņiem var mēģināt meklēt mājas. Barojošai kaķenei mazuļus noteikti nevajadzētu atņemt.

Plašāk par iespējām pieteikt bezsaimnieka kaķu sterilizāciju vai kastrāciju un veterinārajām klīnikām, kur to var izdarīt, lasiet šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!