Zenkenberga Dabas muzeja darbinieks par Latvijas kailgliemežiem

Lielākai daļai no tām ir zināmas tikai dažas atradnes, kur sastopamas nelielā skaitā un tātad nekādu īpašo kaitējumu nodarīt nespēj. No vietējām kailgliemežu sugām dārzos un lauksaimniecības zemēs ir sastopams raibais mīkstgliemezis Deroceras reticulatum. Šī dzīvnieka dzīves ilgums ir pāris mēneši, līdz ar to labvēlīgos apstākļos tas līdz vasaras otrai pusei ir spējīgs savairoties tā, ka spēj nodarīt jūtamu kaitējumu, bet tas nenotiek katru gadu. Nesen Latvijā ir ticis ievazāts Spānijas kailgliemezis Arion lusitanicus.

Šī suga ir ļoti nopietns kaitēklis Eiropā. Latvijā ir konstatēts tikai divās vietās - Pastendē un Jelgavā. Zinot tā invazīvo raksturu citās valstīs var paredzēt, ka arī Latvijā tuvākos gados tas izplatīsies un kļūs par nopietnu kaitēkli. Vēl no ievazātajiem kailgliemežiem invazīvs ir melngalvas mīkstgliemezis Krinyckillus melanocephalus. Taču par šīs sugas ietekmi ir grūti spriest, jo nav bijuši pētījumi, līdz šim ir sekots līdzi tikai tās izplatībai. Nozīmīgākais kaitēklis no gliemežiem Latvijā ir čaulgliemezis nevis kailgliemezis, proti, raibais vīngliemezis Ariantia arbustorum. Sastopams visā Latvijā, raksturīgs liels populācijas blīvums un vaislība.