"Tomēr daudzo gadu pieredze lika man salīdzināt drošības mēru straujās izmaiņas mazā Haminas pilsētiņā. Haminas pilsētas vēsturiskais centrs veidots pēc stingra tā laika aizsardzības plāna. Rātes nams atrodas bastionu vaļņu centrā. Uz to ved seši ceļi. Katra ceļa pēdējos trīs krustojumos viena puse bija noslēgta ar betona kluci un nokrāsotu barjeru. Pie katras dežūrēja bruņots militārās policijas pārstāvis ar rāciju un kaujas pistoli. Manīju arī specvienību pārstāvjus, kuri īsi pirms ceremonijas sākuma nemanāmi "pazuda".
Parādes priekšgalā bija policijas eskorts uz zirgiem, kas agrāk nebija.
Manuprāt, arī kaujas lidmašīnu pārlidojums pāri Haminas pilsētas centram kalpoja ne tikai kā izklaidējošais faktors. Esmu pārliecināts, ka pilnā kaujas gatavībā netālu stāvēja arī attiecīgs skaits bruņumašīnas–amfībijas uz riteņiem. Somi tās ražo paši.
Militāro starptautisko mūzikas festivāla parādi, kā vienmēr, ievadīja seno ieroču brālības lielgabala zalve. Rātes laukumā iesoļoja Somijas, Šveices, Zviedrijas, Ķīnas un Igaunijas armiju orķestri.
Arī eksotiskais Trinidadas un Tobago militārais bundzinieku orķestris.
Pēc īsām uzrunām tiek atskaņots Somijas armijas galvenais "Jēgeru maršs". Marša vārdi sarakstīti Latvijā 1918. gadā. Īsi pēc Somijas armijas karoga iesvētīšanas Liepājas pilsētas baznīcā. Mūziku šim maršam uzrakstīja Somu komponists Žans Sibelius (1855–1957).
Noslēgumā bērnu koris nodzied slaveno dziesmu Finlandija, kura faktiski ir Somijas otrā himna. Bērnu korim pievienojas visi militārie orķestri. Skan goda sardzes šauteņu zalves.
Pēc tam, maršiem skanot, militārie orķestri aizsoļo.
Vēl divas dienas viņi izklaidēs Somijas cilvēkus Haminas pilsētas parkā un senajā Haminas bastionā.
Gribu piebilst, ka gandrīz katrs somu vīrietis ir pabeidzis nopietnu armijas sagatavošanas skolu no deviņiem līdz divpadsmit mēnešiem. Pēc pēdējām aplēsēm tie būtu apmēram astoņsimts tūkstoši somu karavīri. Tie nav daži tūkstoši Latvijas rezervisti, kas jau sen ir aizmirsuši armijas iemaņas. Tie nav daži simts profesionāļi, kas uz šodienu dien mūsu armijā. Tie nav svētdienas zemessargi, kuri tiecas pēc piedzīvojumiem un izklaides Latvijas mežos. Tie ir no bērnības audzināti somi – ar domu aizsargāt savu māju, ģimeni un valsti. Šī sajūta ir audzināta no vectēva uz tēvu, no tēva uz dēlu. Bez pārtraukuma gandrīz simts gadu garuma. Viņus nešķeļ strīdi un nāvīgi apvainojumi ne no ierēdņu, ne oligarhu, ne baznīcas pārstāvju puses, kā tas ir Latvijā. Nešķel "tikumības" reliģiskie moralizētāji, kuri iedomājas, ka ir gudrāki par pedagogiem, ārstiem, psihologiem un zinātniekiem.
Somi ir mācīti no bērnu dārziņu laikiem, ka cilvēki var būt un drīkst būt dažādi. Somu tauta ir vienota sākot no parasta strādnieka, mācītāja, skolotāja, ārsta, pensionāra un beidzot ar ministru un valsts prezidentu. Novēroju, ka katru gadu Somijas armija sagatavo papildus militārās policijas un specvienības pārstāvjus, kuri ir sevišķi apmācīti reaģēt uz provokācijām. Viņu daudzums krietni pārsniedz mūsu SUV karavīru skaitu. Tajā nozīmē, ka viņus var nekavējoties iesaukt un papildināt gan policiju, gan specvienību skaitu.
Es nevaru iedomāties stāvokli Somijas pilsētā, kas ļautu ļaundarim divu kilometru garumā nesodītam šķaidīt ar mašīnu dzīvus cilvēkus. Visur, tikai ne Izraēlā, Šveicē un Somijā.
Es negribu apvainot ne zemessargus, kuri dara, ko var. Es negribu aizvainot dziļi cienītos Latvijas karavīrus. Jo viņi dara savu darbu. Tomēr uzskatu, ka ir daļa politiķu, kuri nesaprot vai negrib saprast, kādā nāvīgā bedrē ir iedzīta Latvijas aizsardzības sistēma."
Hamina, 6.08.2016., Leons Stiprais.
