"DNB banka" sadarbībā ar nekustamā īpašuma kompāniju "Ober-Haus" ir apkopojusi Baltijas valstīs pēdējā gada laikā iegādāto apbūves zemesgabalu galvenos rādītājus, iezīmējot kā kopīgās, tā atšķirīgās tendences Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Eksperti secinājuši, ka visās trīs valstīs iedzīvotāji sāk mājas būvniecību vidēji pusotra gada laikā pēc zemes iegādes, pašai būvniecībai ilgstot vidēji gadu. Populārākie būvmateriāli visās Baltijas valstīs ir vieglbetons un ķieģelis, savukārt Igaunijā un Latvijā aizvien izplatītākas kļūst koka karkasa ēkas.
Zemi pērk galvaspilsētu tuvumā
Izvērtējot mājokļa būvniecībai iegādāto zemesgabalu atrašanās vietu, iedzīvotāju vēlmes visās Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgas. Turklāt kā vienojošais faktors apbūves zemesgabala izvēlē visu trīs valstu iedzīvotājiem ir attīstīta apkārtējā infrastruktūra.
Igaunijas iedzīvotāji lielākoties iegādājas zemi aptuveni 20 līdz 30 kilometru attālumā no Tallinas, savukārt Lietuvas iedzīvotājiem tie ir aptuveni 10 līdz 15 kilometrus no Viļņas. Arī Latvijas iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk mājokļa būvniecībai izvēlas Pierīgas rajonus netālu no dzīves rosības galvaspilsētā.
Kā liecina "Ober-Haus" dati, pērn Pierīgā iegādāts par 23% vairāk zemesgabalu nekā 2015. gadā.
Mazāks zemesgabals; lielāka māja
Latvijā mājokļa būvniecībai visbiežāk tiek iegādāti zemesgabali, kuru platība ir 1200 līdz 2000 kvadrātmetru (m2), savukārt Rīgas teritorijā – sākot no 600 m2.
Abās pārējās Baltijas valstīs vidējie iegādātās zemes platības rādītāji ir mazāki. Attiecīgi Igaunijā tie ir 900-1500 m2, bet Lietuvā tikai 600-1200 m2. Tajā pašā laikā uz šiem zemesgabaliem uzcelto jaunbūvju apmēri vislielākie ir tieši Lietuvā, kur tās lielākoties tiek būvētas 160-200 m2 lielas.
Igaunijā jaunbūvju apmēri visbiežāk ir 130-180 m2 robežās. Savukārt Latvijā iedzīvotāji cenšas iekļauties 100-150 m2, tādējādi apzināti mēģinot samazināt ekspluatācijas izmaksas. Retāk Latvijā tiek būvētās arī ēkas ar platību līdz 200 m2, taču bez papildu ārtelpām.
Lielo mājokļu buma beigas
"Pavērojot nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, redzams, ka ir būtiski samazinājies lielo un iespaidīgo mājokļu bums. Tā vietā cilvēki biežāk izvēlas būvēt mājas mazākos un līdz ar to arī ekonomiskākos izmēros. Lai gan Lietuvā to vēl nevar nosaukt par stabilu tendenci, taču pamazām arī šajā valstī sāk iezīmēties mazāku platību mājokļu būvniecība," portālam "Delfi" stāsta "DNB bankas" valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.
Lietuvā apbūves zemesgabali visbiežāk tiek iegādāti vidēji par 30 000 līdz 60 000 eiro. Igaunijā piepilsētas rajonos zemes cena ir 40 000 līdz 90 000 eiro robežās. Savukārt Latvijā, Pierīgā, apbūves zemesgabali tiek iegādāti vidēji par 30 000 līdz 40 000 eiro. Ja zemesgabala apkārtnē ir zemi attīstīta infrastruktūra, arī cenas ir zemākas, bet prestižākos rajonos cilvēki ir gatavi maksāt daudz augstāku samaksu par kāroto zemesgabalu.
"Tas, ko redzam ikdienā, un ko arī apliecina "Ober-Haus" apkopotā informācija – patlaban mājokļu cenas Pierīgā ir sasniegušas tādu līmeni, ko var pielīdzināt izmaksām par mājokļa būvniecību. Līdz ar to ir saprotams, ka arvien vairāk cilvēku priekšroku dod pašu izlolotai un būvētai, nevis jau gatavai mājai. Kopumā iedzīvotāju pieaugušo interesi iegādāties zemesgabalus par zemākām cenām, lai vēlāk būvētu māju, sākām novērot jau pagājušajā gadā. Taču ne vienmēr cilvēkiem finansējuma saņemšanai bija nodrošinājums - dzīvokļa vai cita īpašuma ķīla. Lai panāktu soli pretī sapnim par savu īpašumu, attīstījām jaunu pieeju apbūves zemesgabalu kreditēšanā – finansējuma saņemšanai par nodrošinājumu kalpo jauniegādātā zeme, kas daudziem iedzīvotajiem būtiski atvieglo zemes iegādes procesu," turpina Bērziņa.