Svētdien Mangaļsalas molā izskalotu ronēnu nofilmēja portāla "Delfi" lasītājs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Valdis Pilāts, vairāki iedzīvotāji ziņojuši pārvaldei par šajā vietā izskalotu ronēnu.

Pilāts skaidroja, ka pārvaldes speciālisti dodas uz notikuma vietu tikai tad, ja ir pazīmes, ka dzīvniekam tā tiešām nepieciešama palīdzība. Šajā gadījumā pirmie zvanītāji ziņojuši, ka ronēnam ap kaklu aptinies plastikāta materiāls, visticamāk, atliekas no kāda zvejnieku tīkla.

Speciālisti pa telefonu klātesošajiem pastāstīja, kā to noņemt, bet cita palīdzība dzīvniekam nebija nepieciešama.

Pilāts sacīja, ka roņu mazuļiem šādās saulainās dienās patīk nākt krastā sildīties.

Vēstīts, ka marts ir laiks, kad jūras krastos arvien biežāk var sastapt izskalotus ronēnus. Nesen "krācošs" ronēns nofilmēts arī Igaunijā.

Rīgas zoodārza speciālists Māris Lielkalns portālam "Delfi" iepriekš skaidroja, ka sastopot ronēnu jāsavāc savs suns un jānovērtē ronēna veselības stāvoklis – aptuvenais ķermeņa garums, vai ir apaļīgs vai izkāmējis, vai maina apmatojumu, vai ir kādas brūces. Un tad jāpaiet nostāk, lai ronēns mazāk nervozē.

"Tad jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem pa tālruni 29198590. Speciālisti izlems, ko darīt tālāk – vai atstāt krastmalā, vai pārvietot uz kādu klusāku vietu, vai nogādāt Rīgas zoodārzā." Ja dzīvnieciņš nonāk Rīgas zoodārzā, darbu sāk pieredzējuši speciālisti, kuri mazuli piespiedu kārtā baro ar ļoti treknu putriņu, kā arī sniedz veterināro aprūpi. "Tomēr jāatzīst, ka ne visi ronēni izdzīvo, jo pie mums nonāk novārguši. Daudzi no tiem ir dzimšanas svarā ap 10-15 kilogramiem, lai gan četru nedēļu vecumā ronēnam jāsver ap 40 kilogramiem," raksturoja Lielkalns, piebilstot, ka jebkuram ronim būtu jāizskatās tādam, kāds ir video redzamais dzīvnieciņš.

Zoodārzā arī atgādināja, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, sastopot roni:

  • Nedrīkst mazuli dzīt ūdenī. Viņš uz sauszemes jūtas ļoti omulīgi. Tas nav valis vai delfīns, kas par katru cenu jāiegrūž ūdenī, citādi būs miris. Mazajam mūsu piekrastē nonākušajam roņu bērnam ir pamaz tauku, tādēļ ūdenī tam ir auksti. Sižetā redzamais ir uzaudzējis biezu "termokārtu" tauku.
  • Nedrīkst viņu censties pārvietot pašiem. Ronis var iekost.
  • Nedrīkst barot – ja vien jūs neesat roņu māte, kas ražo pienu ar 40-60 procentu tauku saturu… Zivis šāds mazulis vēl neēd. Piespiedu barošana, kā to veic zoodārzā, nav veicama krastmalā (iepriekšējos gadījumos ir bijuši tādi mēģinājumi).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!