Foto: Shutterstock
"Delfi Aculiecinieks" kopā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniekiem turpina izzināt sabiedrības svētku un pieminamu dienu godināšanas tradīcijas. Šoreiz aicinām izteikt viedokli par Kluso nedēļu, Zaļo ceturtdienu, Pūpolsvētdienu un Lieldienām.

Lielā gavēņa izskaņu – no Pūpolsvētdienas līdz Pirmajām Lieldienām – kristīgajā tradīcijā dēvē par Kluso nedēļu. Šī laika liturģiskajā kalendārā izceltas dienas, kas piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves notikumus: viņa sagaidīšanu Jeruzalemē (Palmu jeb Pūpolu svētdiena), pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena iedibināšanu (Zaļā Ceturtdiena), krustā sišanas pasiju (Lielā Piektdiena) un augšāmcelšanos (Lieldienas).

Latvijā sinkrētiski savijušās kristietības un tautas tradīcijas, tādējādi šīs dienas caurvij latviešu tautas ticējumi, paražas un citas folkloras formas.

Baznīcā Klusajā nedēļā un Lieldienu laikā sastopamas dažādas tautas reliģiozitātes izpausmes, piemēram, Krusta ceļa lūgšanas, svētku procesijas, Jēzus kapa instalācijas, pūpolu, olu un ūdens svētīšana. Citi Lieldienās svin pavasara atnākšanu, agri rītā mazgājot seju strautā, krāsojot olas, šūpojoties un citādi līksmojot.

Mudinām paust viedokli, atbildot uz jautājumiem, kā arī dalīties Pūpolu svētdienas, Klusās nedēļas un Lieldienu svinēšanas pieredzē, iesūtot reportāžu. To vari darīt, izmantojot rakstā zemāk skatāmo pievienošanas pogu vai arī uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv.

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki turpina iepazīt svētku svinēšanas un īpašu dienu atzīmēšanas paradumus mūsdienu Latvijā. Pūpolu svētdienas, Zaļās Ceturtdienas, Lielās Piektdienas un Lieldienu atzīmēšanas paražas aicinām iesniegt arī Latviešu folkloras krātuves elektroniskajā vietnē "LFK jautā".

Pētījums noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!