Foto: DELFI

Pēc gandrīz divu gadu ilga saskaņošanas procesa Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu valsts atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, pavēstīja ministrijā.

Attiecīgais atbalsts izstrādāts, lai mazinātu šo uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) daļu kopējā elektroenerģijas gala cenā.

"Atbalsta mehānismu EM izstrādāja ar mērķi palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt enerģijas izmaksu samazinājuma signālus investīciju apmēra un labi apmaksātu darbavietu skaita palielinājumam, kā arī veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā," pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Valdības sēdē šodien paredzēts apstiprināt grozījumus kārtībā, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību OIK maksājumam, veicot precizējumus saskaņā ar panākto vienošanos ar EK.

Pēc EM vēstītā, tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša laikā - pēc noteikumu grozījumu apstiprināšanas un publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" - energoietilpīgi uzņēmumi varēs sākt pretendēt uz tiesībām saņemt par 85% samazinātu maksājumu par elektroenerģijas OIK atjaunojamo energoresursu (AER) daļu, kas paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu eksporta tirgos, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat divām līdz trim reizēm zemākas nekā Latvijā.

Energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi (elektroenerģijas galalietotāji) varēs iegūt tiesības uz OIK samazinājumu vienam kalendārajam gadam, ja tie vienlaicīgi atbildīs šādiem kritērijiem: uzņēmums veic saimniecisko darbību Ministru kabineta noteikumu pielikumā noteiktajā NACE nozarē un tā vidējā elektroenerģijas izmaksu intensitāte iepriekšējos trijos kalendāra gados ir 20% vai augstāka; galalietotāja kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendārā gadā ir pārsniedzis 0,5 gigavatstundas (GWh); uzņēmumā darbojas energopārvaldības sistēma atbilstoši Latvijas standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)".

Vienlaikus komersanta apgrozījumam no saimnieciskās darbības, kas atbilst valdības noteiktajām NACE nozarēm, ir jābūt vismaz 30% apmērā no komersanta kopējā apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā.

Lai iegūtu tiesības uz OIK samazinājumu, komersantam pēc Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās jāvēršas EM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus. Ja komersants un tā iesniegums atbildīs noteiktajiem kritērijiem, EM komersantam mēneša laikā izsniegs lēmumu, kurā tiks norādīts OIK samazinājuma apmērs. Minētais lēmums kopā ar izrakstītu rēķinu par lēmumā norādīto summu komersantam jāiesniedz publiskajam tirgotājam AS "Enerģijas publiskais tirgotājs", kas apmaksās komersanta izrakstīto rēķinu mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

Komersants var pieteikties OIK samazinājumam par iepriekšējā gada izmaksām. Komersants, kurš pretendē uz tiesību saņemšanu OIK samazinājumam par izmaksām, kas ir radušās no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim, iesniegumu OIK samazinājumam EM var iesniegt līdz 2017.gada 31.oktobrim.

"Kā iepriekš esam norādījuši, pēdējos gados ES ir vērojams elektroenerģijas izmaksu kāpums un atsevišķas dalībvalstis ir izveidojušas īpašus valsts atbalsta mehānismus energoietilpīgās rūpniecības atbalstam, lai daļēji kompensētu elektroenerģijas izmaksu kāpumu. Kamēr šāds atbalsts netiek sniegts Latvijas uzņēmējiem, nepastāv godīga konkurence un mūsu uzņēmumi ir daudz nelabvēlīgākā stāvoklī," norādīja EM.

Pēc tajā paustā, OIK un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums ietekmē ikvienas nozares un visas Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu. Īpaši tas ir attiecināms uz uzņēmumiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energointensīvajās nozarēs - tādās kā metālrūpniecība, šķiedras ražošana, būvmateriālu ražošana u.c.

Vienlaikus dažādās publiskās diskusijās vairākkārt paustas bažas par valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanai lietderību un izteiktas prasības pēc reformām OIK sistēmā, veidojot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu politiku un samazinot atbalstu lielajām gāzes spēkstacijām.

Lai nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas gala cenas kāpumu, EM līdz šim veikusi vairākas darbības OIK sloga samazināšanai: no 2012.gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros; OIK fiksēts 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās; radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem; novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9% apmērā; izstrādāta OIK diferenciācija pēc pieslēguma jaudas, kas būs spēkā no 2018.gada janvāra.

Jau vēstīts, ka, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!