Foto: LETA
Vasarsvētkus svin 50 dienas pēc Lieldienām – šogad tas ir 4. jūnijā. Kristīgajā tradīcijā Vasarsvētki ir vieno nozīmīgākajiem svētkiem. Latviešiem ar šiem svētkiem saistās virkne ticējumu. "Delfi Aculiecinieks" aicina pastāstīt, kā svini šos svētkus.

Ar Vasarsvētkiem Kristīgajā tradīcijā liturģiskā gada ritumā piemin Svētā Gara atnākšanu par mācekļiem un citiem Jēzus sekotājiem.

Līdzās baznīcas apmeklējumam ļaudis Latvijā ievērojuši atsevišķas tautas tradīcijas. Gan baznīcas, gan mājokļus Vasarsvētkos rotā ar bērzu meijām. Saskaņā ar ticējumiem vēlāk meiju zarus jāglabā šķūnī, lai aizbaidītu peles un novērstu siena pelēšanu.

Tāpat Vasarsvētki saistās ar dabas vērošanu. Piemēram, ir ticējums – ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara. Tāpat šie svētki saistīti ar zirgu dzīšanu pieguļā, aizliegumu šajos svētkos strādāt.

Kādi ir Vasarsvētki 21. gadsimtā? Vai tos vispār pamanām? Vai aizvien Vasarsvētkos mājās ir bērzu meijas? Vai tiek ievērotas citas paražas?

Mudinām paust viedokli, atbildot uz jautājumiem, kā arī dalīties ar Vasarsvētku rotām fotogrāfijās.

Aptauja veidota sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniekiem, kuri turpina iepazīt svētku svinēšanas un īpašu dienu atzīmēšanas paradumus mūsdienu Latvijā.

Atmiņas vai personīgo pieredzi, piedaloties Maija dziedājumos, aicinām iesniegt arī Latviešu folkloras krātuves elektroniskajā vietnē "LFK jautā".

Pētījums noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!