Ideja par rīku, kas palīdzētu studentiem iepazīt, izpētīt un apgūt cilvēka ķermeni, Zariņam un Kondrātam radusies pirms pieciem gadiem, bet "Anatomy Next" Latvijā dibināts pirms diviem gadiem. Kopš uzņēmuma izveides tas paspējis piedalīties "Startup Wise Guys" (SWG) akseleratorā Rīgā, kā arī piesaistīt ievērojamas investīcijas gan no vietējiem, gan ārvalstu investoriem, bet šoruden plānots sākt nākamo investīciju kārtu, kurā uzņēmēji cer savākt 2,5 miljonus eiro.
Šobrīd "Anatomy Next" izveidojis cilvēka galvas un kakla trīsdimensiju modeļus, kas izpelnījušies uzslavas kā no vietējiem, tā ārvalstu medicīnas ekspertiem. Modeļa tapšana ir ārkārtīgi sarežģīts un laikietilpīgs process, kurā iesaistīti mākslinieki, programmētāji un mediķi, jo tikai tā iespējams radīt realitātei pilnībā atbilstošu cilvēka ķermeņa modeli, stāsta uzņēmumā.
Vienu nervu izstrādā nedēļām
"Ja mēs zinātu, kā to darīt, tad kāds cits to jau būtu izdarījis," uz jautājumu par to, vai bieži nākas paveikto pārdarīt, atbild Zariņš, ērti iekārtojies krēslā pie galvaskausu replikām pildīta plaukta. "Anatomy Next" atvērtā tipa birojā Rīgā ikdienā strādā 12 cilvēku. Uz dažiem galdiem redzamas anatomijas grāmatas, pie sienām ir plakāti, tostarp milzīgs cilvēka skelets uz melna fona. Kopējais iespaids gan ir patīkams – vienkāršas, pašauras, taču omulīgas telpas.
Zariņš ir mākslinieks, kurš savulaik ar dažādām ilustrācijām dalījies sociālajā tīklā "Facebook", iemantojot tūkstošiem sekotāju, savukārt Kondrāts klejojis pa pasauli un taisījis skulptūras. Kādudien abi sazinājušies, un Zariņš pastāstījis, ka vēlas radīt grāmatu māksliniekiem, uz ko Kondrāts atbildējis: "Aiziet!" Tā viss sācies – Zariņa ideja un Kondrāta menedžments. Sākumā viņi darbojušies divatā, bet pakāpeniski "Anatomy Next" izaudzis līdz aptuveni 25 cilvēku komandai, kurā ir gandrīz vienlīdz daudz mākslinieku, programmētāju un pārdošanas speciālistu.
"Mums ir viens produkts, kas ir domāts tieši māksliniekiem, tā ir grāmata, un ir arī programmatūra. Tas, ko pašreiz veidojam, ir domāts tieši mediķiem – studentiem un pasniedzējiem, ārstiem. Šobrīd top programmatūra, kurā ir pieejami 3D modeļi cilvēka anatomijai un mācību sistēma, lai varētu ātri iemācīties nosaukumu, uz kurieni iet muskuļi un tā tālāk," klāsta Kondrāts.
Taujāts par to, kā darbs tiek organizēts, Zariņš stāsta, ka pieejas ir ļoti dažādas – dažkārt sākumā tiek izstrādāti atsevišķu detaļu modeļi, ko pēcāk sakombinē un ievieto aplikācijā, citkārt darbs noris paralēli. "Lai saprastu, kāds ir pareizais risinājums, ir jānonāk ļoti daudzos strupceļos. Katrs strupceļš saistīts ar kaut kādu pārtaisīšanu, taktiskām izmaiņām un jau esošu lietu un saprašanu pārdomāšanu no jauna. Viena lieta ir, kad mēs uzbūvējam un saprotam, ka tam ir jāizskatās citādi, otrs ir, kad mēs sākam to dot mūsu klientiem, – tad notiek nākamā pārdomāšana no jauna," klāsta Zariņš, uzsverot, ka anatomiskie modeļi visbiežāk nemainās, mainās tikai veids, kā tie tiek pasniegti. Viņa, kā pats to dēvē, kaislība ir pārvērst "sarežģītas struktūras saprotamās un vienkāršās struktūrās".
Viens no šī gada mērķiem, ko sev izvirzījusi "Anatomy Next" komanda, ir izveidot galvas un kakla nervu sistēmas trīsdimensiju modeļus. Darbs pie tā noris jau piecus mēnešus, un, kā stāsta Zariņš, viena nerva modelēšana var prasīt pat vairāk nekā nedēļu. Tas saistīts ar sarežģīto nervu sistēmas uzbūvi, proti, daļa nervu ir ārkārtīgi smalki un cilvēka acij neredzami, tādēļ tos "neviens dzīvē nav redzējis, un mums ir tikai teorētiskas zināšanas par to, kur tie atrodas".
Lai pārliecinātos par izstrādāto modeļu precizitāti, "Anatomy Next" sadarbojas ar Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas ekspertiem, bet pēcāk jaunos modeļus pārbauda arī speciālisti ASV. Sadarbību ar aizokeāna valsts ekspertiem izveidot neesot bijis viegli, atminas Kondrāts. Viņš uzsver, ka tā esot "dzīvošana ASV gadiem un tiešā komunikācija", kas tagad ļauj vairākus medicīnas ekspertus saukt par saviem sadarbības partneriem.
Šīs pieredzes dēļ viņš iesaka jaunuzņēmumiem nebaidīties izmantot ārvalstu latviešu kopienu palīdzību, jo nereti tieši viņi var sniegt vērtīgus padomus, dalīties ar kontaktiem un palīdzēt pārliecināt klientus. "Amerikas latviešiem ASV ir ļoti laba slava, viņi ir iekarojuši uzticību," saka Kondrāts, uzsverot, ka vārdi "esam no Latvijas" nereti palīdzējuši iegūt potenciālo klientu un sadarbības partneru uzticību ASV.
Konkurence nav spēcīga
"Anatomy Next" aplikācija pieejama datoros, dažādās viedierīcēs, tostarp virtuālajā realitātē, un ir lejuplādējama. Šobrīd tai ir aptuveni 4500 abonentu, taču tas neatspoguļo kopējo lietotāju skaitu. Liela daļa uzņēmuma klientu, kas abonē lietotni, ir universitātes, kuras tālāk izsniedz pieeju saviem studentiem, līdz ar to lietotāju skaits ir krietni vien lielāks, uzsver uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Reinis Znotiņš.
Taujāti par konkurenci, "Anatomy Next" pārstāvji nosauc vien divus ASV uzņēmumus. Konkurentu no Āzijas pagaidām neesot, toties šis reģions varētu kļūt par labu "Anatomy Next" noieta tirgu, lēš Znotiņš. Saskaņā ar viņa pausto Ķīnā šobrīd trūkstot desmitiem tūkstošu ārstu, jo turienes izglītības iestādes nav spējīgas sagatavot tik daudz speciālistu. Līdz ar to "Anatomy Next" aplikācija Ķīnā varētu izrādīties ārkārtīgi noderīga. Tiesa gan, šī tirgus iekarošana vēl tuvākajā nākotnē nav gaidāma, jo "Anatomy Next" aplikācija ar lietotāju komunicē angļu valodā, tādēļ uzņēmuma mērķa tirgus ir angliski runājošās valstis. "Puse pasaules veselības aprūpes naudas ir Amerikā," koncentrēšanos uz šo tirgu pamato Kondrāts.
Viņš gan atklāj, ka sākotnēji bija plānots ne vien pārdošanu, bet arī ražošanu attīstīt ASV pilsētā Sietlā, taču tur nācies saskarties ar ne vienu vien šķērsli – traucējusi gan valodas un kultūras barjera, gan pamatīgā birokrātija.
"Liela privilēģija ir tie darba resursi, kas mums šeit [Latvijā – aut.] ir pieejami: lieliski programmētāji, mediķi, pārdevēji. Vienkārši šie cilvēki ir jāatrod un jādod viņiem iespēja. Resursi šeit ir plašāki nekā Amerikā, ņemot vērā, ko jauns uzņēmums vispār var atļauties," ražošanas izvietošanu Latvijā komentē Znotiņš.
Arī tad, kad apzinājušies, ka vēlas startēt kādā biznesa akseleratora programmā, uzņēmēji izvērtējuši vairākas pilsētas visā pasaulē, nonākot pie secinājuma, ka labāk palikt Latvijā, jo šeit ir darbinieku ģimenes. Pirms akseleratora uzņēmējiem bijis skaidrs, ka turpinās darbu mākslas anatomijas segmentā un ka ir jādodas arī medicīnas virzienā, taču neesot bijis ne jausmas, kā to izdarīt. Taujāts par to, kā vērtē aizvadīto laiku SWG akseleratorā Rīgā, Kondrāts atbild: "Tas ir ļoti grūti – ja tev ir jāiepazīstas, jāpārbauda idejas, jāprezentē 70 dažādiem mentoriem un vienlaicīgi jābūvē produkts un jāveido pārdošana. Bet tas bija super! Tas ir mans NBA."
Tapt par daļu no kā lielāka
Taujāti par to, vai kādreiz būtu gatavi "Anatomy Next" padarīt par publisku kompāniju vai pārdot, uzņēmuma dibinātāji uz brīdi iegrimst pārdomās, bet tad Kondrāts saka, ka drīzāk to varētu iegādāties kāds informācijas tehnoloģiju nozares milzis. Savukārt, klāstot uzņēmuma attīstības vīziju, Zariņš piebilst: ""Anatomy Next" būs līderis izglītībā." Un tam piekrīt arī Kondrāts.
Viņi ir pārliecināti, ka šobrīd izglītība un veids, kā cilvēki mācās, strauji mainās un drīz vien grāmatas būs noiets etaps. "Mēs gribam būt tur un jau gatavi, kad izglītība pasaulē mainīsies," saka Zariņš. Raugoties tālākas nākotnes perspektīvā, "Anatomy Next", viņaprāt, nebūs tikai izglītības materiāls topošajiem mediķiem, bet aptvers krietni plašāku spektru.
Sarunājoties ar Kondrātu, Zariņu un Znotiņu, jūtams milzīgs entuziasms un pārliecība, ka viņu paveiktais patiešām var kļūt par ko lielu. Viņi smejoties saka, ka kopš "Anatomy Next" dibināšanas īsti nemaz nav bijuši atvaļinājumā, jo tas vienkārši vairs nešķiet interesanti. Ambīcijas ir lielas, taču viņi ir pārliecināti, ka citādi nevar. "Latviešiem ir paradums uz pasauli skatīties no Latvijas kā no atsevišķa veidojuma, kaut kā atrauta. Ir jājūtas kā pasaules vai vismaz Eiropas pilsonim," uzsver Zariņš, sakot, ka ar skatu vien Latvijā uzņēmējiem ir par maz.
