Latvija nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam 2018.gadā samazināt austrumu mencas un Rīgas līča reņģu nozvejas apjomu, pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).
Trešdien ZM Zivsaimniecības konsultatīvajā padomes (ZKP) sēdē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ar zivsaimniecības nevalstiskajām organizācijām apsprieda EK priekšlikumu par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2018. gadā. Latviju priekšlikumā negatīvi ietekmē Baltijas jūrā plānotais austrumu mencas nozvejas apmēra samazinājums par 28% un reņģu nozvejas apmēra samazinājums Rīgas jūras līcī 7% apmērā, salīdzinot ar šo gadu. Principiāls ir arī jautājums par zušu zvejas aizliegumu. Latvija iepriekš minētajiem priekšlikumiem nepiekrīt.
ZM ieskatā austrumu mencas krājumam 2018.gadā nav jāpiemēro nozvejas samazinājums salīdzinājumā ar šo gadu, līdzīgi kā EK to piedāvā nepiemērot rietumu mencai, jo nav redzamas būtiskas izmaiņas abu krājumu zinātniskajā novērtējumā. "Nav informācijas, ka austrumu mencas krājums ir ļoti krasi pasliktinājies, lai piemērotu tik nepieņemamu samazinājumu par 28%," uzsvēra ministrijā. Arī reņģes krājums Rīgas jūras līcī ir labā stāvoklī un tam ZM vērtējumā nav jāpiemēro samazinājumu 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu.
Savukārt Zušu zvejas liegums līdz šim nav apspriests ne Baltijas jūras reģionālās zivsaimniecības resursu pārvaldības organizācijas "Baltfish" platformā, ne publiski ES Padomes darba grupās. Līdz ar to Latvija aicina šo priekšlikumu pagaidām apturēt un par to vispirms vienoties visu iesaistīto dalībvalstu līmenī. Īpaši ņemot vērā, ka par spīti zušu zvejas liegumam Baltijas jūrā, tos joprojām varēs zvejot citos ģeogrāfiskajos reģionos, tostarp "stikla zušu" migrācijas ceļos.
Tāpat pēc diskusijas ar zivsaimnieku nevalstiskajām organizācijām ZKP izlēmusi palielināt atbalsta pretendentiem plānošanas periodā pieejamo attiecināmo izmaksu maksimālo apjomu trīs Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014. -2020. gadam pasākumos. Pasākumā "Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana" un pasākumā "Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā" vienam pretendentam pieejamo attiecināmo izmaksu maksimālais apjoms palielināts no četriem miljoniem līdz pieciem miljoniem eiro. Savukārt pasākumā "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" maksimālais apjoms palielināts no pieciem miljoniem līdz sešiem miljoniem eiro.
Izmaiņas stāsies spēkā pēc apstiprināšanas MK un publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
