Foto: LETA

Šobrīd gan ekspertu vidū, gan plašākā sabiedrībā aktīvi noris diskusija par mūsu lielāko telekomunikācijas nozares uzņēmumu "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) nākotni. Pēc VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) preses konferences, kurā tika prezentēti konsultanta "KPMG Baltics" (KPMG) veiktā pētījuma galvenie secinājumi, diskusija faktiski ir fokusējusies uz vienu jautājumu – apvienot vai neapvienot uzņēmumus. Šāds apzināti vai neapzināti virzīts fokusējums neļauj saskatīt visu bildi kopumā, jo būtībā jau iespējamie scenāriji ir vismaz astoņi, katrs ar saviem plusiem un mīnusiem.

Būtiskākais jautājums ir, kuri plusi valstij ir svarīgākie un cik lielas iespējas ir samazināt mīnusus. Tāpēc jautājums – apvienot vai nē – nav tas galvenais. Bet viens no jautājumiem tas noteikti ir.

Kāpēc šobrīd uzņēmumu nākotnes jautājums aktualizējies

Nu jau tālajā 1990. gadā rindā uz tālruņa līnijas ierīkošanu gaidīja ap 140 tūkstošiem potenciālo klientu, nepietiekamais finansējums un neatbilstoša iekārtu ekspluatācija izraisīja biežus sakaru pārtraukumus un nekvalitatīvus savienojumus. Mobilo sakaru pakalpojumu nebija vispār. Nāca 1992. gads, un tika dibināti "Lattelecom" un LMT, lai katrs pildītu savu atšķirīgu funkciju – modernizētu fiksētos sakarus un izveidotu mobilos sakarus. Šodien ar gandarījumu varam konstatēt, ka plānotais ir sen sasniegts. Mums ir divi tirgus līderi, kas gan vēl joprojām pamatdarbību koncentrē katrs savā nišā.

KPMG veiktais pētījums rāda, ka tirgus situācija šobrīd ir radikāli mainījusies. Sakaru pakalpojumi digitalizējas, un patērētājs vairs nešķiro, ar kādas tehnoloģijas palīdzību viņš tos saņem. Turklāt daudziem pakalpojumiem vairs nav ģeogrāfisku robežu. Eiropā tehnoloģiju konverģences rezultātā notiek dažādu telekomunikācijas pakalpojumu veidu sniedzēju integrācija, kas ļauj piedāvāt klientiem vairāk pakalpojumu vienā paketē, kā arī nodrošina uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu. Tādi pat procesi vērojami arī Latvijā un Baltijā.

Šodien "Lattelecom" un LMT nav monopoli. Uzņēmumi strādā uz konkurenci balstītā tirgū, kurā attīstību nosaka strauja tehnoloģiju maiņa. Lai saglabātu uzņēmumu vērtību, pakalpojumu kvalitāti un spēju investēt jaunākajās tehnoloģijās, īpašniekiem jāmeklē atbildes, kā vislabāk būtu jāreaģē uz fundamentālām izmaiņām tirgū. Turklāt spējai investēt un attīstīt inovatīvus produktus ir liela nozīme ne tikai pašiem uzņēmumiem, bet arī nozarei un valstij kopumā.

Gulēšana uz lauriem nav risinājums

Lai kādas intrigas un sazvērestības teorijas netiktu saskatītas, uzņēmumu turpmākās attīstības jautājumu ir aktualizējušas fundamentālas izmaiņas tirgū un nekas cits. PA kā valsts kapitāla daļu turētāja šajos uzņēmumos nevar ignorēt šobrīd notiekošās pārmaiņas, un ir nepieciešams rast atbildes tirgus izaicinājumiem, lai abu uzņēmumu turpmākā attīstība būtu tikpat sekmīga. Kopā, atsevišķi vai sadarbojoties ar kādiem citiem partneriem – tas ir turpmākās darbības stratēģijas jautājums.

Reducējot diskusiju līdz "apvienot" vai "neapvienot" duelim, no redzesloka pazūd galvenais jautājums – kā uzņēmumiem attīstīties jaunajā tirgus situācijā. Kā redzams no konsultanta ziņojuma, nav viena vienīgā ideālā risinājuma. Katram scenārijam ir plusi un mīnusi, kā arī būtiski riski. Šobrīd ir svarīgi par šiem plusiem, mīnusiem un riskiem diskutēt, lai saprastu, kura no šo faktoru kombinācijām valstij ir visizdevīgākā.

Atsevišķi diskutētāji, aizraujoties ar status quo variantu, redz tikai iepriekš sasniegto. Problēma jau ir tā, ka šis iepriekš izveidotais uzņēmumu pārvaldības modelis strādāja, kad uzņēmumi izteikti darbojās katrs savā nišā. Izmaiņas tirgū spiež "Lattelecom" un LMT pamazām kļūt par konkurentiem. Pagaidām gan tikai atsevišķos tirgus segmentos. Un konkurenti parasti nav labākie draugi. Tas savukārt rada virkni jautājumu īpašniekiem, tostarp valstij, vai uzņēmumiem turpmāk būtu jāattīstās kā konkurentiem, vai būtu jāierobežo to darbība konkrētās tirgus nišās, tādējādi bremzējot loģisku izaugsmi. Vai, piemēram, būtu jāatbalsta paralēlu investīciju veikšana, tādējādi samazinot īpašnieku saņemtās dividendes? Tāpat būtisks ir jautājums, kā nodrošināt divu konkurējošu uzņēmumu pārvaldību ar līdzīgu īpašnieku struktūru, turklāt "Lattelecom" pieder daļas LMT. Kāds lēmums būtu īpašniekiem jāpieņem, ja, piemēram, viens no uzņēmumiem nolemtu apvienoties vai arī veidotu ilgtermiņa stratēģisku aliansi (t.i., cieši sadarbotos) ar otra uzņēmuma konkurentu?

No biznesa attīstības viedokļa raugoties, nav arī īsti skaidrs, kāpēc būtu mākslīgi jābremzē uzņēmumu vēlme tirgū piedāvāt to, ko prasa patērētāji, – integrētus pakalpojumus. Tā ir loģiski saprotama tirgus līderu vēlme saglabāt un attīstīt savas pozīcijas. To bremzējot, vienīgais, ko izdarīsim, iedosim handikapu konkurentiem, kas uz to jau virzās, un pēcāk kā uzņēmumu īpašnieki būsim iedzinēju lomā.

Līdzās jautājumiem par patērētāju interešu aizsardzību, konkurenci nozarē un stratēģisko infrastruktūru arī uz iepriekš minētajiem jautājumiem jābūt atbildēm, jo šobrīd ir vajadzīga jauna stratēģija, kas reaģē uz izmaiņām tirgū un nodrošina sekmīgu attīstību arī nākotnē.

Konstruktīva diskusija ir ceļš uz labāko risinājumu

PA organizētajā preses konferencē publiskotie KPMG pētījuma rezultāti ir veicinājuši aktīvu ekspertu un sabiedrības iesaisti. Tieši atsevišķu ekspertu un nozares dalībnieku paustās bažas gan par konkurences jautājumiem, gan patērēju interešu aizsardzību precīzi veido to dienaskārtību, par ko iesaistītajām ministrijām ir jādiskutē.

Lai nonāktu pie iespējami labākā turpmākās rīcības scenārija, būtu svarīgi pozīcijas balstīt uz cipariem un konkrētiem argumentiem. Konsultanta veiktais pētījums liecina, ka reģiona tirgos īstenotie uzņēmumu pārveides procesi nav noveduši ne pie tirgus monopolizācijas, ne cenu celšanās. Ja kāds grib izteikt apgalvojumu, ka Latvijas situācija ir unikāla un turpmākā attīstība nenotiks līdzīgi tirgus tendencēm visā Eiropā, tad tas ir jāpamato. Iespējams, ka ir jāmeklē kāds unikāls risinājums, kas apsteidz notikumus citos tirgos, bet tad jāpamato skaidri, kā šis risinājums darbosies konkrētā tirgus situācijā un kā tas nodrošinās uzņēmumu vērtības celšanos un sekmīgu attīstību.

KPMG pētījuma galveno secinājumu prezentācija pieejama PA mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!