Foto: Caters News/Scanpix/LETA
Kaloriju skaitīšana un sekošana līdzi svaram daudziem mūsdienās kļuvusi par neprātīgu apsēstību, un dažos gadījumos paniskas bailes no liekajiem kilogramiem noved pie visai bēdīga iznākuma – anoreksijas.

Aģentūra "Caters News Agency" plašākai sabiedrībai atklāj 22 gadus vecās īrietes Šenonas Krilijas (attēlā) stāstu. Viņa agrāk cīnījusies ar anoreksiju, un baisā slimība jauno sievieti gandrīz iedzinusi kapā.

Dublinā dzīvojošā studente pirms aptuveni diviem gadiem svēra nieka 40 kilogramus. Jau pusaudzes gados Šenona bija apmāta ar kaloriju skaitīšanu un badošanos, bet, sākot mācīties universitātē, viņas diēta kļuva dramatiska – viņa pārtika tikai no ogām.

Pusgada laikā 170 centimetru garās Šenonas svars saruka par 19 kilogramiem, liekot viņai izskatīties pēc dzīva skeleta, kas pārvilkts ar plānu ādas kārtiņu.

"Savas dzīves tumšākajos periodos es sev liedzu pat banānus un ābolus, jo tie saturēja pārāk daudz cukura, tāpēc es ēdu tikai ogas," sacījusi Šenona.

Meitenes vecāki nespēja noskatīties, kā viņu bērna dzīvība pamazām izdziest viņu acu priekšā, tāpēc pierunāja Šenonu apmeklēt ārstus, kuru paziņojums, ka, ja viņa turpinās badoties, viņa nomirs, beidzot anorektiķei atvēra acis.

Šenona sešas nedēļas ārstējās slimnīcā. "Laiks, ko pavadīju slimnīcā, bija labākais un vienlaikus arī sliktākais manā dzīvē. Es biju kā sabrucis vraks, un man tas riebās. Bet tad, kad es tiku izrakstīta no slimnīcas, es sev svēti nosolījos, ka vairs nekad tur neatgriezīšos," pārdzīvojumos dalījusies Šenona.

Meitene skaidrojusi, ka tolaik viņas prāts bijis aizmiglots – viņa bijusi gluži kā robots, kas vienkārši vadījis savas dienas. Savukārt vasarās Šenonai nācies vilkt vairākas drēbju kārtas, jo viņai nemitīgi salis. "Pat tad, kad gulēju gultā, es izjutu sāpes. Bija brīži, kad es fiziski nespēju izkāpt no gultas un aiziet uz universitāti," stāstījusi bijusī anorektiķe.

Lai gan svars nācis klāt ļoti lēni, slimnīcā pavadītais laiks Šenonai palīdzējis sakārtot savu domāšanu. Tagad viņa atļaujas beidzot ēst visu to, kas viņai garšo, un nesoda sevi par to. "Es vairs neesmu apsēsta ar to, ko ēdu. Neļauju kalorijām kontrolēt manu dzīvi.

Nedomāju, ka ēšanas traucējumus ir iespējams pārvarēt pavisam, bet es esmu tik atlabusi, cik vien varu būt. Un es ar sevi lepojos," piebildusi meitene.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!