Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir ar likumu noteikti, obligāti ikmēneša maksājumi speciālā budžeta kontā.
Personām, kuras veic šīs iemaksas, ir tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, tostarp pensijas un bezdarbnieku pabalstu.
Jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas VSAOI, jo attiecīgi lielāks ir arī pabalsta, pensijas vai cita veida atlīdzības apmērs.
VSAOI veikšanas kārtības uzlabošana reformas ietvaros paredzēta kā tālredzīgs solis, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju kopējo sociālo nodrošinātību nākotnē, kā arī pasargātu no riskiem (darba zaudēšana, nelaimes gadījumi utt.) mazāk aizsargātās sabiedrības grupas.
Tiem, kuri saņem ienākumus autoratlīdzības formā (piemēram, žurnālisti, mūziķi, tekstu autori), no šiem ienākumiem šobrīd netiek ieturētas VSAOI – autoratlīdzību saņēmējiem no ienākumiem tiek ieturēts tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Nākamgad spēkā stāsies reformā iekļautie grozījumi, kas paredz, ka arī no autoratlīdzības maksātājam būs jāveic obligātās sociālās iemaksas par autoratlīdzības saņēmēju. Iemaksu likme – 5% no autoratlīdzības.
Līdzekļi tiks novirzīti pensiju 1. līmenī, un tie tiks izmantoti autoratlīdzību saņēmēju pensiju apdrošināšanai.
Pašreiz autoratlīdzību saņēmēji, kuri vienlaikus ir arī darba ņēmēji, var izvēlēties VSAOI maksāt kā pašnodarbinātas personas, taču līdzšinējā prakse pierāda, ka autoratlīdzību saņēmēji gandrīz vienmēr izvēlas šīs iemaksas neveikt.
Grozījumu mērķis, tātad, ir pēc iespējas vairāk palielināt šo personu sociālo nodrošinājumu, vienlaikus būtiski nepaaugstinot autoratlīdzību izmaksātāju (izdevniecību utt.) izdevumus.
Saskaņā ar pieejamajiem datiem, nākamā gada izmaiņas sociālās apdrošināšanas likumā attieksies aptuveni uz 3651 autoratlīdzību izmaksātāju.
Izmaiņas šajā likumā skars arī tos ienākumu guvējus, kuri ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie.
Šobrīd vispārējā kārtība paredz, ka obligāto sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajām personām ir 31,13%.
Iemaksas jāveic tikai par tiem mēnešiem, kuros ienākumi bijuši vismaz pašreizējās minimālās algas apmērā – 380 eiro.
Sākot ar nākamo gadu, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniegs paredzētās minimālās algas apmēru (nākamgad 430 eiro), tad kā VSAOI būs jāiemaksā vismaz 5% no ienākuma.
Ja mēneša ienākumi pārsniegs minimālo algu, tad no brīvi izvēlētas ienākumu daļas, bet vismaz no 430 eiro, par šo mēnesi personai būs jāveic obligātās sociālās iemaksas 32,13% apmērā (par 1% vairāk nekā šī brīža vispārējā likme). Līdzekļi tiks izmantoti veselības apdrošināšanai.
Šie līdzekļi tiks novirzīti pensijām, invaliditātes apdrošināšanai; maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī vecāku apdrošināšanai.
Papildus tam būs jāiemaksā arī 5% no starpības starp brīvi izvēlēto un faktisko ienākumu. Šie līdzekļi nonāks pensiju 1. un 2. līmenī, ja persona ir 2. līmeņa dalībnieks.
Piemērs: ja mēneša ienākumi ir 600 eiro, vismaz no 430 eiro būs jāmaksā VSAOI 32,13% apmērā, savukārt atlikušajiem 170 eiro tiks piemērota 5% likme.
Ja pašnodarbinātās personas gada ienākumi būs mazāki par 50 eiro, obligātās sociālās iemaksas varēs neveikt.
Minētie likuma grozījumi attieksies uz aptuveni 11 450 pašnodarbinātajiem.
Būtiski, ka ar nodokļu reformu tiek risinātas arī ieilgušās problēmas ar mikrouzņēmumu darbinieku sociālajām garantijām.
Likuma grozījumi paredz, ka 80% no summas, ko mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā, tiks novirzīti obligātajām sociālajām iemaksām.
Runājot par to, kā nodokļu reforma ietekmēs iedzīvotāju ienākumus, jāpiemin arī grozījumi, kas paredz samazināt IIN no 23% uz 20% ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, kā arī ieviest IIN progresīvo likmi.
Progresivitātes princips paredz: ja mēneša ienākumi ir virs 1667 eiro, tad tai daļai, kas pārsniedz šo summu, paliks esošā likme 23%.
Savukārt ienākumiem, kas būs virs 4583 eiro mēnesī (virs 55 000 eiro gadā), piemēros 31,4% likmi.
Šī lielākā likme gan attieksies tikai uz to daļu, kas pārsniegs 55 000 eiro gadā. Ienākumu daļai, kas ir starp 1667 un 4583 eiro, tiks piemērota 23% likme.
FM izstrādātās nodokļu reformas mērķis ir mazināt sociālo nevienlīdzību, samazināt darbaspēka nodokļa slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi salīdzinoši nelielu ienākumu saņēmējiem, paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī veicot citus nodokļu politiku koriģējošus pasākumus.
Aprēķini liecina, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku un lielāko ieguvumu izjutīs tieši mazāk atalgotie darbinieki un mazāk aizsargātās sociālās grupas.
Paredzēto izmaiņu ieviešana arī padarīs Latviju konkurētspējīgāku pārējo Baltijas valstu vidū.
Papildu informācija par nodokļu reformu meklējiet Finanšu ministrijas un Valsts ieņēm uma dienesta interneta mājas lapās www.fm.gov.lv un www.vid.gov.lv.
