Foto: Reuters/Scanpix
Šis raksts ir ceturtais rubrikā par Latvijas nomelnošanas un diskreditācijas politiku medijos. Krievija, īstenojot politiku, kas vērsta uz Latvijas nomelnošanu, izmanto plašu līdzekļu klāstu. Piemēram, tiek veidoti materiāli dažādās valodās, kas vērsti uz citu zemju, tostarp Latvijas sabiedroto valstu, sabiedrības noskaņošanu pret Latviju. Tiek kultivēti vēstījumi par vēsturi, kas primāri balstās uz vēstures nezināšanu un stereotipiem. Tiek izteikti nepamatoti, uz faktiem un datiem nebalstīti apgalvojumi par Latvijas ekonomisko stāvokli. Tiek izmantotas arī rafinētākas metodes, piemēram, apzināta loģisko kļūdu (logical fallacies) un demagoģijas paņēmienu izmantošana, lai ietekmētu nesagatavotu lasītāju psiholoģiskā līmenī. Raksta uzdevums ir parādīt lasītājiem šīs nomelnošanas politikas piemērus un atklāt tās mērķus.

Maldināšana: 2017. gada 7. septembrī portālā "moderndiplomacy" tika publicēts "analītisks" raksts "NATO padara Latviju ievainojamāku". Galvenā tajā paustā doma – NATO papildspēku kontingenta izvietošana un NATO infrastruktūras attīstība padara Latviju par Krievijas vadāmo raķešu mērķi hipotētiskā kara gadījumā, kurā attiecīgi latviešu tauta būs pilnībā iznīcināta.[1]

Atspēkojums: Portāls "moderndiplomacy" tiecas prezentēt sevi kā objektīvu Eiropas vadošo viedokļu līderi. Taču šādi raksti, kuros Baltijas valstu amatpersonu viedokļi tiek nosaukti par absurdiem, tiek izteikti genocīda draudi, NATO tiek pasniegta kā viennozīmīgi kaitīga organizācija tās dalībvalstīm un tiek atgremoti citi izplatītākie Krievijas vēstījumi par Baltijas valstīm,[2] demonstrē šī portāla angažētību. Līdzīgi kā RT un "Sputnik", arī "moderndiplomacy" gadījumā forma prevalē pār saturu. Ar mēroga un dārga dizaina palīdzību tamlīdzīgi Rietumvalstu auditorijai veidoti portāli cenšas radīt lasītājam iespaidu, ka tie ir autoritatīvs informācijas avots, kas sniedz kvalitatīvu ārpolitisko jautājumu analīzi, taču praksē var novērot, ka viedokļi par atsevišķiem jautājumiem vienmēr nosliecas par labu konkrētai pusei.

Maldināšana: 2017. gada 31. jūlijā portālā "Rubaltic.ru" publicēta intervija "Anatolijs Vasermans: Baltijas valstis juridiski pieder Krievijai". A. Vasermans uzskata, ka 1721. gadā Krievija nopirka Latviju un Igauniju par 2 miljoniem tāleru.[3] Būtībā tā ir atsauce uz 1721. gada 21. septembrī parakstīto Nīštates miera līgumu, kura ietvaros Krievijai tika ļauts paturēt dažus okupētos Zviedrijas teritoriālos īpašumus. Divu miljonu tāleru izmaksātā summa Zviedrijai bija viens no Krievijas kompensācijas pasākumiem.

Atspēkojums: Pirmkārt, izpratne par starptautiskajām tiesībām ir mainījusies kopš 1721. gada. Intervijā pieminēt Nīštates līgumu mūsdienu starptautisko normu kontekstā ir anahronisms. Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 64. pants nosaka – ja rodas jauna vispārējo starptautisko tiesību imperatīvā norma (jus cogens), tad jebkurš pastāvošs līgums, kas neatbilst šai normai, zaudē spēku un tā darbība tiek izbeigta.[4]

Maldināšana: Rezonansi izraisīja noteikumu projekts, kas paredz, ka 9. un 12. klases skolēni eksāmenus varēs kārtot tikai latviešu valodā. 2017. gada 9. augustā "vesti.lv" tiek publicēts raksts ar virsrakstu "Latvijā tuvākajā laikā sāksies pilsoņu karš", kurā tiek izklāstīts Aivara Lemberga personīgais viedoklis par izglītības jomā plānotajām reformām.[5]

Atspēkojums: A. Lembergs nemin, ka izglītības reforma rada potenciālu pilsoņu kara situāciju, vārdi "pilsoņu karš" ir portāla "vesti.lv" iniciatīva. Ņemot vērā šī portāla redakcionālo politiku, būtu pārsteidzīgi pieņemt, ka šāda "provokatīva" virsraksta vienīgais mērķis ir piesaistīt lasītājus. Raksts pasniedz konkrēto reformu kā objektīvi negatīvu parādību, kas var vienīgi izraisīt krasu saspīlējumu Latvijas sabiedrībā, tādējādi noskaņojot lasītājus pret šo likuma projektu.

Maldināšana: 2017. gada 13. jūlijā portālā "Sputnik" publicēts raksts "Tiesībsargi: eksāmeni latviešu valodā ir krievu skolēnu tiesību pārkāpums". Rakstā tiek izklāstīts Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētāja Vladimira Buzajeva viedoklis. V. Buzajevs uzskata, ka līdz ar konkrēto noteikumu spēkā stāšanos mazākumtautību skolēni būs nelabvēlīgā situācijā un viņiem nesamērīgi tiks ierobežota iespēja iestāties augstākajās mācību iestādēs.[6]

Atspēkojums: Maldināšana šajā rakstā parādās atsevišķās pasniegšanas niansēs, kas bez diskursa analīzes nav pamanāmas. Rakstā netiek minēts, ka "Latvijas Cilvēktiesību komiteja" ir biedrība, tādējādi šķietami radot iespaidu, ka tā ir valsts institūcija. V. Buzajevs tiek nosaukts par tiesībsargu, radot asociācijas ar Latvijas Republikas tiesībsargu Juri Jansonu. Šādā veidā tiek mākslīgi radīts iespaids par konkrētas biedrības un personas kompetenci un viedokļa nozīmi.

Maldināšana: 2017. gada 4. augustā vietnē "regnum.ru" publicēts raksts "Jauns Baltijas valstu dzelzceļš. Kas ved uz nekurieni?". Tiek apgalvots, ka "Rail Baltica" projekts nav savienojams ar tā dalībvalstu loģistikas sistēmām, "Rail Baltica" projekts nav konkurētspējīgs transporta tīkls un vienīgais šī projekta mērķis ir NATO spēku ātrākas pārvietošanas iespēju palielināšana potenciāla konflikta gadījumā.[7]

Atspēkojums: Ja jau, kā maldinošajā rakstā tiek minēts, "Rail Baltica" trase var tikt izmantota ātrākai bruņoto spēku pārvietošanai, tad tiek vien atzīta šī loģistikas risinājuma efektivitāte. Auditoru kompānijas EY veiktais pētījums[8] parāda ekonomiskos, loģistiskos, sociālos un vides ieguvumus, ko sniegs "Rail Baltica" infrastruktūras izbūve un izmantošana. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, izmērāmie sociāli ekonomiskie ieguvumi Baltijas valstīs būs 16,2 miljardi eiro, papildus tiks radīti 2 miljardi eiro no IKP multiplicējošā efekta. Būvniecības fāzē tiks radīti apmēram 37 tūkstoši pilna laika ekvivalenta darbvietu.[9] Projekts uzlabos Latvijas transporta kapacitāti, palielinās eksportu, veicinās uzņēmējdarbību un sniegs virkni citu sociāli ekonomisko ieguvumu.[10]

Maldināšana: 2017. gada 18. augustā portālā "rubaltic.ru" publicēts raksts "Šāviens Baltijas valstīm: Baltais nams nosauca nacionālismu par neveiksminieku ideoloģiju". Tajā tiek stāstīts, ka bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks Stīvs Bennons Šarlotsvilas notikumu kontekstā baltos nacionālistus un neonacistus nosaucis par neveiksminiekiem un klauniem. Raksta autors apgalvo, ka patiesībā S. Bennons runāja par Baltijas valstīm. Rakstā Baltijas valstis, tostarp Latvija, tiek nosauktas par ASV satelītvalstīm un tiek vainotas minoritāšu tiesību pārkāpumos. Tiek apgalvots, ka etnokrātija ir Baltijas valstu vadošā ideoloģija.[11]

Atspēkojums: Tekstā pausta klaja necieņa, naids un neiecietība pret Latvijas valsti un latviešu tautu. Maldinošā raksta autors prezumē, ka jebkurš izteikts apvainojums vai pazemojums ir "objektīvu apsvērumu" dēļ attiecināms uz Baltijas valstīm. Citiem vārdiem sakot, autors apgalvo, ka naids pret Latviju un latviešu tautu ir normāls domāšanas stāvoklis – būtībā raksts ir naida runas un naida kurināšanas piemērs. Rakstā vairākkārt tiek izmantots apzīmējums "klauni" attiecībā uz dažādām organizācijām un cilvēku grupām Latvijā. Konkrētais raksts ir neētisks un liecina par vietnes "rubaltic.ru" redakcionālo politiku, specifiskajām vērtībām un portāla satura zemo kvalitāti.


[1]http://moderndiplomacy.eu/index.php?option=com_k2&view=item&id=2939:nato-makes-latvia-vulnerable&Itemid=128

[2]http://moderndiplomacy.eu/index.php?option=com_k2&view=item&id=2772:is-history-a-new-nato-weapon-against-russia&Itemid=133

[3]http://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/31072017-anatoliy-vasserman-pribaltika-yuridicheski-prinadlezhit-rossii/

[4]https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1

[5]http://vesti.lv/news/lembergs-v-latvii-nazrela-grazhdanskaya-voina

[6]https://sputniknewslv.com/Latvia/20170713/5306594/tiesibsargi-eksameni-latviesu-valoda-mazakumtautibu-skoleni.html

[7]https://regnum.ru/news/2306176.html

[8]http://www.railbaltica.org/wp-content/uploads/2017/04/RB_CBA_FINAL_REPORT_0405.pdf

[9]http://www.railbaltica.org/cost-benefit-analysis/

[10]http://www.railbaltica.org/wp-content/uploads/2017/04/RB_CBA_EXECUTIVE_SUMMARY_0405.pdf

[11]http://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/18082017-vystrel-v-pribaltiku-belyy-dom-nazval-natsionalizm-ideologiey-neudachnikov-/

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!