Foto: LETA
Pati pēdējā spēkā esošā lauksaimniecības kvotu sistēma, kas regulē cukura ražošanu Eiropas Savienībā (ES), pārstājusi eksistēt 30. septembrī – gandrīz 50 gadus pēc tās ieviešanas, liecina Eiropas Komisijas (EK) publiskais paziņojums.

Lēmumu tagad atteikties no cukura kvotām Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis pieņēma 2013. gadā īstenotajā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformā pēc plaša reformu un pārstrukturēšanas procesa, kas sākās 2006. gadā.

2006. – 2010. gadā cukura nozari ievērojami pārstrukturēja, un šim mērķim tika sniegts atbalsts 5,4 miljardu eiro apmērā.

Rezultātā, kā uzskata EK, nozarē pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi ražība. "Atteikšanās no kvotu sistēmas ražotājiem dod iespēju pielāgot ražošanu reālām komerciālām izdevībām, piemēram, eksportam uz jauniem tirgiem. Tā arī ievērojami vienkāršo pašreizējās politikas pārvaldību un samazina administratīvo slogu tirgus dalībniekiem, audzētājiem un tirgotājiem," minēts EK paziņojumā.

Kā ziņots, abas Latvijas cukurfabrikas – AS "Jelgavas cukurfabrika" un AS "Liepājas cukurfabrika" – cukura ražošanu saskaņā ar ES īstenoto cukura reformu Latvijā pārtrauca 2007.gadā. Abas fabrikas, kā arī zemnieki, kas audzēja cukurbietes, kompensācijās no ES saņēma kopumā apmēram 43 miljonus eiro (tolaik 30,2 miljonus latu).

"Liepājas cukurfabrikas" ražotais un fasētais cukurs noliktavās beidzās 2008.gada septembrī, savukārt Jelgavas cukurfabrika pēc darbības pārtraukšanas aktīvus, tostarp preču zīmi "Jelgavas cukurs", nodeva dāņu cukura ražotājam AS "Danisco Sugar", kas tagad darbojas ar nosaukumu "Nordic Sugar".

Kā iepriekš portālam "Liepājniekiem.lv" sacīja Liepājas domes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols, ražošanas atjaunošana būtu būtu iespējama, bet nāktos saskarties arī ar grūtībām, jo nozare savulaik pilnībā likvidēta.

"Iespējams tas ir, taču ar diezgan lielu piesardzību uz to skatos, būtu nepieciešams lielas investīcijas gan iekārtās, gan ēkās. Otrs aspekts, ka ir nepieciešamas izejvielas, cukurbietes," sacīja Vītols.

Kvotu sistēmas beigas, kā skaidro EK, seko lielai nozares reformai, kas notika 2006.– 2010. gadā. ES vidējā cukura cena kopš 2016. gada beigām ir atkal pieaugusi līdz apmēram 500 eiro par tonnu un dažos pēdējos mēnešos ir bijusi stabila.

ES ir pasaules līdere cukurbiešu cukura ražošanas, tā saražo apmēram 50 % no kopējā šā veida cukura apjoma. Tomēr no cukurbietēm iegūst tikai 20 % pasaulē saražotā cukura – pārējos 80 % iegūst no cukurniedrēm. Vairumu cukurbiešu izaudzē ES ziemeļdaļā, kur klimats ir piemērotāks šīs kultūras audzēšanai. Eiropas Savienībā ir arī labi attīstīta cukura rafinēšanas nozare, kas apstrādā importētu cukurniedru jēlcukuru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!