Foto: DELFI
Lai pievērstu uzmanību Vāgnera zāles kā kultūras mājvietas nākotnei, otrdien, 3. oktobrī Vecrīgā norisinājās vēl nebijusi zibakcija #VāgneRīga, kuras laikā vairāki simti dziedātāju dziedāja Svētceļnieku kora dziedājumu no Riharda Vāgnera operas "Tanheizers". Zibakcijas muzikālo norisi vadīja diriģents Māris Sirmais un pūtēju orķestra "Rīga" mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Zibakcijas dalībnieki no Doma laukuma dziedot devās cauri Vecrīgai Kaļķu ielas virzienā, visbeidzot apstājoties pie kādreizējās Vāgnera zāles ēkas komponista vārdā nosauktajā ielā.

Zibakciju #VāgneRīga apmeklēja un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teica komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

Vāgnera zālē atradies senākais Rīgas pilsētas teātris, kas gan kalpojis par darbavietu Rihardam Vāgneram, gan uzņēmis Hektoru Berliozu, Ferencu Listu un Klāra Šūmani ar saviem koncertiem. Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau aptuveni 10 gadu ir slēgts. Namu apsaimnieko Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra, bet par tā tālāko nākotni šobrīd nav skaidrības. Zibakcijas rīkotāji – Rīgas Vāgnera biedrība – cer, ka ar šo simbolisko Svētceļnieku kora gājienu tiks nodota vēsts, ka kultūrvēsturiski bagātajai ēkai arī nākotnē jābūt augstas kvalitātes mūzikas un teātra mājvietai.

Pasaulslavenais komponists Rīgā pirmoreiz ieradās 1837. gada augustā 24 gadu vecumā, un viņa pirmā piestāšanās vieta bijusi Bolderāja. Vāgners Rīgā uzturējās divus gadus, diriģējis aptuveni 20 iestudējumu, no jauna uzvedis piecas izrādes, kā arī atjaunojis vairākus operas uzvedumus. Tieši Rīgā Vāgners sāka komponēt apjomīgo piecu cēlienu operu "Rienci", pabeidzot uvertīru un pirmos cēlienus. Viss darbs pabeigts krietni vēlāk – Parīzē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!