Foto: DELFI

Pie portāla "Delfi" vērsies kāds lasītājs, kurš vēlējies norādīt uz nepilnībām likumā, kas paredz maksāt ekspluatācijas nodokli Latvijā lietotiem, bet ārvalstīs reģistrētiem automobiļiem. Lasītājs uzskata, ka nodokļa likmes nav godīgas attiecībā pret automobiļa īpašnieku: autovadītājs ir spiests pārmaksāt, bet Valsts ieņēmumu dienests pārmaksu neatdod.

Lasītājs Jānis (vārds mainīts) dzīvo ārvalstīs, kur pārvietojas ar automobili, kurš nav reģistrēts Latvijā. Pirms neilga laika Jānis ieradās Latvijā, lai paveiktu kādu uzdevumu, kam plānoja veltīt trīs mēnešus. "Būdams godīgs cilvēks, ekspluatācijas nodokli par ārvalstīs reģistrēta auto lietošanu pa Latvijas ceļiem samaksāju," teic Jānis. Pārskatot nodokļa izmaksas, kas paredz, ka par dienu jāmaksā 10 eiro, par mēnesi – 250 eiro, par sešiem mēnešiem – 600 eiro, bet par gadu – 1000 eiro, viņš izvēlējās izdevīgāko. Jānis samaksāja nodokli par pusgadu 600 eiro apmērā.

"Manuprāt, summa ir nesamērīgi liela, ņemot vērā ceļu stāvokli Latvijā. Tomēr biju informēts, ka pārmaksāto nodokli varu atgūt atpakaļ, vēršoties Valsts ieņēmuma dienestā," klāsta Jānis. Tomēr ieplānotais neizdevās. Jānis gan aizbrauca no Latvijas pēc trim mēnešiem, kā bija nolēmis. Īsi pirms došanās viņš VID iesniedza iesniegumu par ārzemēs reģistrēta auto ekspluatācijas nodokļa atmaksu. Taču viņam atteica, pamatojoties uz "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu". "Atbildes vēstulē bija teikts, ka ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem ekspluatācijas nodokļa atvieglojumus vai atbrīvojumus no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nepiemēro, izņemot atsevišķus gadījumus, kā diplomātiskām, konsulārām, starptautiskām un citas organizācijām. Bet ne "parastajiem cilvēkiem"," raksta Jānis.

Pēc notikušā lasītājam radušies jautājumi. Kāpēc cilvēkam, kurš Latvijā nevēlas palikt ne pusgadu, ne gadu, bet īsāku laika periodu, ir jāmaksā summa par ilgāku laika termiņu, bet pārmaksu nav iespējams atgūt? "Droši vien, ka ārvalstīs strādājošie cilvēki "pārāk daudz nopelna", valsts izdomājusi veidu, kā no viņiem iekasēt naudu. Taču, braukājot pa Latvijas ceļiem, mana auto tehniskais stāvoklis pasliktinājies. Patiesībā uzturēšanās Latvijā ar savu auto man izmaksāja vairāk par nodokļa summu 600 eiro, jo jāveic auto remonts," pārdomās dalās Jānis.

Satiksmes ministrijā akcentē, ka nodokļa maksāšanas kārtība ieviesta, lai ierobežotu ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā. "Izveidojot sistēmu, kādā ir veicama ārzemēs reģistrēta transportlīdzekļa nodokļa nomaksa, likmes apmērs un samaksa par laikposmu noteikta tāda, lai autovadītājiem finansiāli izdevīgāk būtu veikt transportlīdzekļa reģistrēšanu Latvijā. Nevis maksāt ārzemēs reģistrēta transportlīdzekļa nodokli," pauž Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Jaunā kārtība ieviesta, jo līdz tam Latvijā nebija jāmaksā ekspluatācijas nodoklis par ārvalstīs reģistrētu auto. Savukārt tas radīja nevienlīdzīgus apstākļus attiecībā pret tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri savus spēkratus Latvijā reģistrējuši. Kā norāda Freidenfelds, tad pirms likuma normas ieviešanas, ārvalstīs reģistrēto auto īpašnieki ar saviem spēkratiem varēja neiziet valsts tehnisko apskati, nebija jāmaksā nodokļi, turklāt soda piedziņa bijusi ārkārtīgi sarežģīta.

Valsts ieņēmumu dienestā precizē, ka 2017. gada 1. janvārī veiktajos grozījumos "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" paredzēts, ka nodokli par ārvalstīs reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu satiksmē Latvijā maksā personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Līdzīgi kā Satiksmes ministrijā, arī VID pauž, ka nodokļu likmes piemeklētas tādas, lai samazinātu ārvalstīs reģistrētu auto lietošanu Latvijā.

"Vēršam arī uzmanību, ka aprakstītajā situācijā personai ir iespēja maksāt nodokli par dienām, kad persona plāno izmantot ārvalstīs reģistrēto vieglo automobili Latvijā. Likums neparedz ārvalstī reģistrētam transportlīdzeklim ekspluatācijas nodokļa atvieglojumus vai atbrīvojumus," skaidro VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!