Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītu reģistra likumā, kas nosaka Kredītu reģistrā iekļaujamo ziņu apjoma palielināšanu.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka izmaiņas likumā bija jāveic, lai nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas regulas par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu prasību izpildi un pilnveidotu Kredītu reģistru kā informācijas avotu personu kredītspējas vērtēšanai. Minēto mērķu sasniegšanai paplašināts Kredītu reģistrā iekļaujamo ziņu un to izmantošanas apjoms.

Lai nodrošinātu, ka vienas un tās pašas ziņas par saistībām, kas izriet no galvojumiem jeb garantijām, Kredītu reģistrā netiek iekļautas divkārši, likumā noteikta speciāla kārtība šo ziņu iekļaušanai reģistrā. Proti, Kredītu reģistra dalībnieks, kas sniedz galvojumu, attiecīgās ziņas iekļaus Kredītu reģistrā tikai tad, ja ar šo galvojumu Kredītu reģistra dalībnieks nebūs uzņēmies pienākumu atbildēt par klienta parādu pret citu Kredītu reģistra dalībnieku, kas šai personai sniedzis citu finanšu pakalpojumu ar kredītrisku.

Lai nodrošinātu, ka personas kredītspējas vērtēšanas vajadzībām Kredītu reģistra dalībnieki iegūst arī ziņas par personas saistībām pret Valsts kasi, savukārt Valsts kase - par personas saistībām pret Kredītu reģistra dalībniekiem, likumā noteikts, ka no 2018.gada 1.oktobra Valsts kase sāks līdzdalību Kredītu reģistrā. Valsts kase Kredītu reģistrā iekļaus ziņas tikai par juridiskajām personām.

Savukārt attiecībā uz Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanu noteikts, ka Valsts kase tāpat kā Kredītu reģistra dalībnieki varēs pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas arī par fiziskajām personām, kuras Kredītu reģistra likumā paredzētajos gadījumos būs saistītas ar personu, kurai Valsts kase sniedz finanšu pakalpojumu ar kredītrisku. Tāpat varēs pieprasīt informāciju par fiziskām personām, kurām Valsts kase sniegs finanšu pakalpojumu ar kredītrisku ar citu Kredītu reģistra dalībnieku starpniecību, piemēram, valsts galvojums studiju kredītam.

Lai samazinātu Kredītu reģistrā glabājamo personas datu apjomu un mazinātu administratīvās izmaksas, likumā samazināts Kredītu reģistrā iekļauto ziņu par klientu, klienta galvinieku un to saistībām glabāšanas termiņš no 15 gadiem uz desmit gadiem pēc klienta vai klienta galvinieka saistību izbeigšanās dienas.

Pienākums iekļaut Kredītu reģistrā ziņas par galvošanas pakalpojumiem būs saistošs visiem Kredītu reģistra dalībniekiem, tomēr praksē šādus pakalpojumus pamatā sniedz kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības, līdz ar to konkrētais pienākums tieši attieksies uz tām. Valsts kase sāks līdzdalību Kredītu reģistrā, iekļaujot ziņas par saviem klientiem, klienta galviniekiem, viņu saistībām un šo saistību pārkāpumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!