Koncertā skanēs latviešu klasiķu – Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Jāņa Ivanova simfoniskās partitūras; šī gada jubilāra Jura Karlsona skaņdarbs "Gliese 581"; varēs arī novērtēt Jēkaba Jančevska jaundarbu "Turbidus". Uz Lielās ģildes skatuves spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Šogad Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts uzņem starptautiskus apgriezienus – uz Lielās ģildes skatuves pulcējot ne vien Latvijas profesionālos orķestrus, bet arī citu valstu kolektīvus: atzīmējot Baltijas valstu simtgadi, nākamgad Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu kuplinās arī Igaunijas mūziķi, bet šogad – Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Modesta Pitrena vadībā.
Šī gada lielkoncertu atklās Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris, kas dienu iepriekš Viļņas filharmonijā ar šo pašu programmu uzrunās Lietuvas publiku. Rīgas koncerta iesākumā skanēs lappuses no pirmās latviešu nacionālās operas – Ievads no Alfrēda Kalniņa "Baņutas". No jauna izgaismosies Jāņa Mediņa simfoniskais tēlojums "Imanta", savukārt saspēlē ar Lielās mūzikas balvas 2016 nominantu kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" – Briseles filharmonijas orķestra čellu grupas koncertmeistaru Kristapu Bergu skanēs slavenais Adagio no izcilākā latviešu simfoniķa Jāņa Ivanova Čellkoncerta.
Arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uzmanības lokā šoreiz latviešu mūzikas klasiskās vērtības – dirģenta Gunta Kuzmas lasījumā skanēs 1974. gadā tapusī Ādolfa Skultes Piektā simfonija, kas kādus divus desmitus gadu Latvijā nav skanējusi.
Savukārt Liepājas Simfoniskais orķestris otro elpu piešķir šī gada jubilāra Jura Karlsona (1948) Devītajam Liepājas koncertam, kas pazīstams ar nosaukumu "Gliese 581". Pirmatskaņojumu šis darbs piedzīvoja pirms pusotra gada "Lielajā dzintarā" diriģenta Atvara Lakstīgalas lasījumā, kurš LSO priekšā stāsies arī 20. janvāra koncertā. Virtuozais Jura Karlsona koncerts orķestrim stāsta par ekoloģiju – par saudzējošu attieksmi pret mūsu planētas Zeme dabu, par dvēseles ekoloģiju, par saprāta un mīlestības nozīmi, par mūsu visu nākotni. Skaņdarba nosaukums atvasināts no jaunatklātās planētas "Gliese 581" nosaukuma.
Liepājnieki uz Rīgu ved arī vakara lielāko intrigu – jaunā talanta Jēkaba Jančevska jaundarbu, par kuru autors atklāj: "Skaņdarbs ar nosaukumu "Turbidus" būs kā svaidīšanās turp un atpakaļ, kā nepabeigts jautājums, kuru pārtraucis jau nākamais... Darbs pilnībā atspoguļo manu kā latvieša personīgo skatījumu uz identitātes un piederības eksistenciālajiem jautājumiem, kurus sev pats uzdodu teju vai katrā otrajā skaņdarbā. Līdzīgi kā sēžot pie apaļas jubilejas galda un klusībā prātojot par to, kas izdarīts un kas vēl jāizdara, samilzušo jautājumu, neskaidrību un haosa ir vēl vairāk nekā citās reizēs. Tas ir mans jautājums Latvijas simtgades kontekstā, proti: "Vai būs nākamie simts?" Tieši tik vienkāršais un elementārais jautājums man nupat šķiet pietuvojies bīstamības slieksnim."
Latviešu simfoniskās mūzikas koncertu aizsākums meklējams 2005. gadā, kad pēc mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa ierosinājuma atzīmējām latviešu simfoniskās mūzikas 125 gadi, kas bija nozīmīgs iemesls un izdevīgs gadījums, lai šo gadu izsludinātu par Latvijas simfoniskās mūzikas gadu un 11. decembrī rīkotu koncertu ar nolūku mobilizēt mūziķus un mūzikas interesentus kvalitatīvi jaunai attieksmei pret lokālo simfonisko tradīciju.
Biļetes uz koncertu nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
