Lai veicinātu ilgtspējīgu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, Zemkopības ministrija (ZM) rosinājusi līdz 2021. gadam valsts budžetā pakāpeniski palielināt finansējumu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai par 3 234 187 eiro, portālu "Delfi" informēja ZM.
Ministrijā izstrādātajā informatīvajā ziņojumā rosināts finansējumu 2019. gadā palielināt par 645 044 eiro, 2020. gadā par 1 138 233 euro un 2021. gadā par 1 450 910 euro.
Kā atgādina ZM, pastiprināto nokrišņu daudzums aizvadītā gada otrajā pusē būtiski ietekmēja vairākus tautsaimniecības sektorus, tostarp valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā pārsniedza 20% no mēneša normas, septembrī 95%, oktobrī 58%, novembrī 13%, decembrī 19% no mēneša normas.
Jau ziņots, ka šoruden piedzīvoto spēcīgo lietavu dēļ tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa mežsaimniecībā. Savukārt pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem, kas noslīcināja daudzus labības laukus visā Latvijā, valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. Ārkārtējā situācija šajos novados bija izsludināta līdz 30. novembrim.
Valdība 24. oktobrī lēma Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt 14,87 miljonus eiro. Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuri savas zemes platības ir apdrošinājuši, izmaksāt par 5% lielākas kompensācijas.
Pēcāk sniegt atbalstu plūdos cietušajai Baltijai lēma arī Eiropas Komisija (EK). No kopumā 15 miljonus eiro lielās atbalsta summas Latvijas zemniekiem EK piešķīra 3,46 miljonus eiro. Atbalsts dalībvalstīm jāizlieto līdz 2018. gada 30. septembrim
