Portāls "The Bell" raksta, ka ofšoros reģistrēto uzņēmumi konti nobloķēti un, lai tiem atkal piekļūtu, īpašniekiem nākas atklāt benificārus, līdzekļu izcelsmi, darījumu partnerus un pat sniegt skaidrojumus, kādos apstākļos veidotas darījumu attiecības.
Bankas pārstāvis Sergejs Grodņikovs "rus.delfi.lv" skaidrojis, ka, izpildot uzrauga dotos norādījumus, "Rietumu banka" pieņēmusi lēmumu atteikties no "paaugstināta riska" klientu apkalpošanas. Lai piekļūtu saviem līdzekļiem, šiem klientiem ir jāizpilda naudas atmazgāšanas novēršanas prasības un jāapliecina, ka līdzekļu izcelsme ir legāla.
Par kontu bloķēšanu portālam "The Bell" pastāstījuši divi klienti, kā arī to apstiprinājis bankas padomes loceklis Aleksandrs Gafins, kurš arī šo situāciju skaidrojis ar banku uzrauga prasībām. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) "The Bell" paskaidrojusi, ka visām Latvijas bankām ir jāatsakās veikt transakcijas, ja ir pamatotas aizdomas, ka nauda iegūta noziedzīgā ceļā. Komisija nav atbildējusi uz portāla jautājumu, vai "Rietumu bankai" ir izvirzītas kādas īpašas prasības.
Jau ziņots, ka Finanšu sektora attīstības padome 21. martā vienojās par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā, lai mūsu valsts finanšu sektoru attīrītu no aizdomīgas naudas klātbūtnes. Čaulas kompāniju apkalpošanas aizlieguma rezultātā no Latvijas banku sektora aizplūdīs vairāki miljardi eiro – pieprasījumu depozīti jeb norēķinu kontu atlikumi. Šai naudai nav ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību, uzsver amatpersonas.
FKTK dati liecina, ka pašlaik Latvijas banku klientu lokā ir 26 081 čaulas uzņēmums, taču caur šiem veidojumiem, kam īsti nav pat adreses, saimnieciskās darbības un grāmatvedības, veikto transakciju apmērs ir milzīgs. Portāla "Delfi" aprēķini liecina, ka čaulas uzņēmumu transakcijas pērn veidoja gandrīz 92 miljardus eiro.
Likumprojektu par liegumu bankām sadarboties ar čaulas veidojumiem plānots 3. aprīlī atbalstīt valdībā un parlamentā izskatīt steidzamības kārtībā jau aprīļa laikā.
Līdz ar jauno likuma prasību stāšanos spēkā tiks aizliegta jaunu čaulas uzņēmumu kontu atvēršana, savukārt esošajiem čaulas veidojumiem tiks dots ierobežots pārejas posms, lai izņemtu līdzekļus no saviem kontiem. Tiem, kas savus līdzekļus nepaspēs noteiktajā laikā izvest no Latvijas, tiks noteikta kārtība, kā šie līdzekļi tiks izņemti no bankām un kā naudas īpašniekiem pēcāk būs iespējams saņemt naudu, iepriekš žurnālistiem skaidroja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Finanšu sektora padome 21. martā arī vienojusies, ka vienlaikus ar regulējumu čaulu kompāniju kredīta apgrozījuma aizliegšanai nepieciešams izstrādāt tiesību aktu, kas noteiktu pasākumus riska ierobežošanai augsta riska pakalpojumos, piemēram, pakalpojumos, kuri saistīti ar fiduciārajiem trasta darījumiem, privātbaņķiera pakalpojumiem.
Visām Latvijas bankām, kuras specializējas ārvalstu klientu apkalpošanā, jau norādīts, ka ātrāk nepieciešams mainīt biznesa modeļus, lai novērstu un mazinātu riskantu darījumu īpatsvaru bankas biznesā.
Patlaban "Rietumu banka" ir lielākā no tām Latvijas bankām, kuras specializējas ārvalstu klientu apkalpošanā. Kopumā pašlaik Latvijā darbojas 11 šādas bankas. Līdz šim lielākais spēlētājs šajā nozarē "ABLV Bank" paziņoja par pašlikvidāciju pēc tam, kad ASV paziņoja par plāniem vērst sankcijas pret "ABLV Bank" un bankas darbība tika paralizēta.
