Lai gan precīzu situāciju ar ziemājiem Latvijā kopumā varēs iegūt vien tuvākajās dienās, jau aizvadītajā nedēļā tapa skaidrs, ka Kurzemē un Zemgalē daļai lauksaimnieku ziemas rapsis būs jāpārsēj. Kā portālam "Delfi" pastāstīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, rapsis ir cietis, jo tas ir jutīgāks kultūraugs. "Rapsis ir izmocīts un mazākie rapši gājuši bojā, tādēļ ir vietas, kur jāpārsēj. Ir saimniecības, kur viena trešdaļa, ir, kur puse gājusi bojā, tad zemniekiem jāpieņem lēmums – pārsēt vai nē, bet ir lauki, kur noteikti jāpārsēj," viņš skaidroja, piebilstot, ka pie vainas šoreiz daudzviet bijis marta kailsals. Vidzemē un Latgalē saskaņā ar pašreizējo informāciju iesētais pārziemojis labāk.
Pagājušā gada rudens lauksaimniekiem bija ārkārtīgi nelabvēlīgs – ilgstošā lietus dēļ lauki mirka ūdenī, daudzviet neizdevās novākt ražu, kā arī iesēt ziemājus. Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, bet lauksaimnieki, kuriem lietavu un plūdu dēļ bojā gāja kultūraugu sējumi un siens, varēja pieteikties kompensācijām.
Daudzviet pēc pērnā gada pamatīgajām lietavām lauki joprojām ir pārmitri, pastāstīja LLKC Saldus novada biroja augkopības speciāliste Vita Cielava. Ceturtdien viņa apskatīja tīrumus Rendā, un nācies secināt, ka tur saimniekojošam zemniekam būs jāpārsēj lauki septiņu līdz astoņu hektāru platībā. "Tas ir rudens lietavu dēļ – augi pat nav sadīguši. Lauki ir ļoti mitri. Ja būtu izsaluši, tad būtu redzami beigti augi laukos, bet to nav,'' situāciju raksturo Cielava, piebilstot, ka arī Saldus pusē redzēts pelēks lauks, savukārt kādā saimniecībā Kalvenē būšot aptuveni 10 augi uz kvadrātmetru.
Arī lauksaimniecības produkcijas ražotāju biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre portālam "Delfi" apstiprināja, ka no biedriem ir saņemtas ziņas par problēmām ar ziemāju kultūru pārziemošanu, taču precīzāk par situāciju visā Latvijā varēšot spriest šīs nedēļas sākumā.
Balodis, vaicāts par to, vai situācija tīrumos vērtējama kā ekstrēma, gan atbild noliedzoši, sakot, ka tā nebūt nav, "vienkārši bija īsta ziema''.
Pa tukšo nav vērts
Pieņemt lēmumu par pārsēšanu ne vienmēr ir viegli, jo, ja lauks ir pleķains – dažviet augi izdīguši, dažviet nobeigušies –, jāsver, kurš variants būs finansiāli izdevīgāks. Tiesa, lai lauku pārsētu, nepieciešama vasarāju sēkla, pēc kuras šobrīd pieprasījums ir liels. Cielavas vīra saimniecībā Kurzemē tiek audzēta kā ziemāju, tā vasarāju sēkla un viņa stāsta, ka par to interesējušies pat Vidzemes lauksaimnieki, tātad varot secināt, ka sēklas trūkst.
To, ka vasarāju sēšana šogad notiks daudz intensīvāk, zemnieki uzsvēra jau pērn, kad tapa skaidrs, ka laikapstākļu dēļ izdosies iesēt mazāk ziemāju, nekā ierasts. ''Trūkst vasarāju sēklas, jo parasti apsēj 50:50 laukus, bet tagad ziemājus nedabūja sasēt un tie ir tikai viena trešdaļa, līdz ar to vajag vairāk vasarāju, un tie trūkst,'' portālam "Delfi" teica Cielava.
Pārsēšanu jāsāk iespējami ātrāk, uzsver eksperti. "Pārsēšana jāveic, jo agrāk, jo labāk, kamēr zemē vēl ir kaut kāds mitrums, jo redzam, ka ar katru dienu tā paliek arvien sausāka un sausāka. Protams, nesāk ar rapsi, jo rapsim patīk, ja zemē ir kaut kāds siltumiņš. Sāk ar zirņiem, pupām, graudiem, tad rapsi," pastāstīja Balodis, piebilstot, ka būtu labi, ja šonedēļ varētu sākt kādus sējas darbus.
Savukārt Cielava novērojusi, ka Liepājas pusē lauki jau ir sausāki un tur sākušies pirmie darbi – kultivēšana –, ko veic pirms sējas, un, kā viņa saka, palīdz ''gaisam tikt klāt zemei''. ''Durbes pusē mašīnas grimst ūdenī, bet visi ir ļoti noilgojušies kaut ko darīt,'' viņa smejoties teica.
Lai gan ziemāju sēšana vienmēr ir riskantāka, jo to, kāda būs ziema, pilnībā paredzēt nav iespējams, tā ir arī krietni ienesīgāka, tādēļ zemnieki vienmēr cenšoties vismaz daļu lauku apsēt ar ziemājiem. ''Parasti, lai kā, tomēr mēģina iesēt ziemājus, jo tie ir ekonomiski izdevīgāki, un vienlaikus saimnieki rēķinās, ka var būt kaut kas jāpārsēj. Neviens vasarājs nekad nebūs tik ražens kā ziemājs," skaidroja Balodis.
Par ražību bažām liela pamata nav
Lai arī situācija ar ziemājiem ir sliktāka nekā pērn, vismaz pagaidām par šī gada sējumu ražību bažām pamata neesot, portālam "Delfi" uzsvēra Balodis, piebilstot, ka uz laukos notiekošo raugās optimistiski.
Pagājušajā gadā par spīti rudens nelabvēlīgajiem laikapstākļiem tika novērota otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas gan ir par 6,6 centneriem mazāk nekā 2015. gadā, kad no hektāra izdevās ievākt 44,9 centnerus ražas. Runājot par pērnā gada augsto ražību, Cielava gan norādīja: "Ražība bija ļoti laba, jautājums bija par kvalitāti."
Pērn kopumā ar graudaugiem bija apsēti 703,5 tūkstoši hektāru, kas ir par 12,5 tūkstošiem hektāru jeb 1,7 % mazāk nekā 2016. gadā. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkstoši hektāru jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 miljonu tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkstošiem tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.
