Foto: Shutterstock

Gan pērn, gan šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot uzraudzību un pārbaudot, kā kredītdevēji nodrošina patērētāju maksātspējas izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par aizdevuma piešķiršanu, konstatēja pārkāpumus visos 16 kredītdevējos, pie kuriem tika veiktas pārbaudes.

Četrās no 16 finanšu sabiedrībām – ''Moda kapitāls'', "Creamfinance", "Nordic Finance", "ExpressCredit" – atklāti maznozīmīgi pārkāpumi. Pārbaudes veiktas un pārkāpumi konstatēti arī "Finanza", "Minicredit", "VIA SMS", "IPF Digital Latvia", "Greencredit", "DSA Invest", "Aizdevums.LV", "Inbank Līzings", "Mogo AS", "Money Express Credit AS", "Vita Credit", "Best Līzings".

Klātienes pārbaudēs pie 16 kredītdevējiem pārbaudītas 152 kredītlietas, kurās lēmumi par kredīta izsniegšanu pieņemti pagājušā gada martā. Pārbaudēm izraudzīti uzņēmumi, kuru kredītportfelī bija liels īpatsvars sliktas kvalitātes kredītu – visvairāk kavētie maksājumi. No pārbaudei izvēlētajām kredītlietām 67 bija distances kredīti, 57 patēriņa kredīti, 23 līzingi un 5 hipotekārie kredīti.

Būtiskākais PTAC konstatētais pārkāpums – 55 gadījumos no 152 kredītlietām, izsniegti kredīti ar tādiem maksājumiem, kādus patērētājs, visticamāk, nevarētu atmaksāt, ņemot vērā savus ienākumus. Līdz ar to konstatēts, ka kreditētāji neievēro pašu iekšējās procedūras un tajās noteiktās pieļaujamo ikmēneša kredītsaistību attiecības pret ienākumiem. Piemēram, cilvēkam, kura ienākumi mēnesī ir 750 eiro, piešķirts 300 eiro aizdevums ar atmaksu vienā maksājumā, lai gan kredītdevēja rīcībā bija informācija, ka patērētāja esošo ikmēneša kredītsaistību maksājumi ir 1524,21 eiro. Savukārt patērētājam ar 258,94 eiro ienākumiem izsniegts aizdevums ar atmaksu vienā maksājumā 300 eiro apmērā.

23 gadījumos no 94 kredītlietām, kurās aizdevuma summa bija virs 427 eiro, tika konstatēts, ka kredītdevēji nepārliecinās par patērētāja ienākumu patiesumu, proti, nepieprasa ienākumus apliecinošus dokumentus un nepārbauda patērētāja ienākumu apjomu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datu bāzē. Līdz ar to radušās situācijas, kad patērētājam izsniegti aizdevumi par lielām summām, piemēram, 1000 eiro, 1200 eiro, 1500 eiro, 3400 eiro, nepārliecinoties par kredīta pieteikumā norādīto ienākumu patiesumu. Pārsvarā kredītdevēji paļāvušies uz iepriekšējo sadarbību un ņēmuši vērā faktu, ka šie patērētāji jau vairākkārt ir ņēmuši aizdevumu un savlaikus to atmaksājuši.

Tāpat PTAC konstatējis 17 gadījumus, kad, pieņemot lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, kredītdevēji bija ņēmuši vērā patērētāja norādītos papildu jeb neoficiālos ienākumus, kuri nav dokumentāri apliecināti.

Savukārt vienā gadījumā konstatēts, ka patērētājam izsniegts aizdevums, balstoties tikai un vienīgi uz galvinieka ienākumiem, kuri turklāt nebija dokumentāri pierādīti.

Kredītdevēju uzraudzības projekta ietvaros trīs komercprakses lietas ir izbeigtas, jo fiksētie pārkāpumi bija nebūtiski un tie novērsti, savukārt vienas komercprakses lieta izbeigta citu iemeslu dēļ. Ar komersantiem, kuriem komercprakses lietas nav izbeigtas, darbs turpinās – gan saskaņojot rīcības plānus un iekšējās procedūras patērētāju maksātspējas izvērtēšanas uzlabošanā, gan veicot pēcpārbaudes, gan lemjot par administratīvā akta izdošanas nepieciešamību. Trīs kredīta devēji ir iesnieguši pasākumu plānu atbilstošas patērētāju maksātspējas nodrošināšanai un veikuši izmaiņas savās iekšējās procedūrās.

Lai pārliecinātos, kā kredīta devēji ievēro solīto, PTAC veiks tālākas pēcpārbaudes.

Pēc konstatētiem pārkāpumiem, PTAC apstiprinājis jaunas vadlīnijas detalizētākai un rūpīgai patērētāju maksātspējas vērtēšanai, piešķirot kredītu. Vadlīnijas paredz, ka sabiedrībām ir jānosaka mērķi, kādiem piedāvātais kredīta veids ir piemērots, lai neveicinātu bezatbildīgu aizņemšanos. Tāpat ir jānosaka detalizēta procedūra maksātspējas izvērtēšanai, kas paredz attiecīgajam kredīta veidam atbilstoša apjoma informācijas saņemšanu, tās izvērtēšanu un attiecīga lēmuma pieņemšanu.

Vadlīnijās arī uzsvērts, ka, piemēram, galvinieks vai nekustamā īpašuma esamība ir tikai risku mazinoši faktori, kas neapliecina patērētāja spēju atmaksāt kredītu.

Tāpat vadlīnijas vairs neparedz, ka kredīta devējs var balstīties uz informāciju, kas saņemta tikai no patērētāja, ja kredīts nepārsniedz 427 eiro. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai par Direktīvas 2008/48/EK interpretāciju (piemērojama kredītiem, kas pārsniedz 200 eiro) uz informāciju, kas saņemta no patērētāja var paļauties tādā gadījumā, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!