Foto: Shutterstock
Latvijā pirmajā ceturksnī bija straujākā ekonomikas izaugsme Baltijā, un, atbilstoši speciālistu prognozēm, tautsaimniecība Latvijā šogad piedzīvos vienu no visstraujākajiem kāpumiem visā Eiropā. Vidējās bruto algas līmenis ir palielinājies, sasniedzot gandrīz 1000 eiro, bezdarbs maijā sarucis līdz 6,4% un palielinās legāli nodarbināto skaits, kā arī nodokļu ieņēmumi. Šādiem izaugsmes rādītājiem saglabājoties arī turpmākajos gados, mūsu iedzīvotāju dzīves līmenis arvien vairāk tuvināsies vidējam Eiropas Savienības dzīves kvalitātes līmenim.

Ja vēl gada sākumā nereti izskanēja bažīgi jautājumi un aizdomīgums pret nodokļu reformu un tās potenciālo ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību, tad šobrīd situācija ir radikāli mainījusies – arvien biežāk dzirdami atzinīgi vārdi un uzslavas Latvijai par spēju šādu reformu realizēt. Ir sperts nozīmīgs solis ienākumu nevienlīdzības mazināšanas virzienā, panākot straujāku ieņēmumu kāpumu tieši mazo algu saņēmējiem. Līdz ar algu palielināšanos, kopumā samazinās arī bezdarba līmenis un ēnu ekonomika. Tostarp, strādājošo skaits Latvijā šogad ir lielākais kopš 2009. gada.

Latvijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo ceturksni, pieauga par 4,2%, tādējādi šogad esam apsteiguši gan savus ziemeļu, gan dienvidu kaimiņus – Lietuvā un Igaunijā ekonomika auga tikai par 3,6%. Tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka Latvija pirmrindnieces statusu saglabās visa gada garumā – Latvijas IKP šogad pieaugs vismaz par 4,1%, bet nākamgad - par 3,6%. Igaunijai OECD šogad prognozē ekonomikas izaugsmi 3,7% apmērā, kas nākamgad palēnināsies līdz 3,2%. Savukārt Lietuvai šogad tiek prognozēts 3,3% IKP pieaugums, bet nākamgad – 2,9%. Eirozonas ekonomikā kopumā tiek prognozēts IKP kāpums par 2,2%, bet nākamgad – par 2,1%.

Ekonomikas eksperti, tostarp Latvijas bankas un Ārvalstu investoru padomes (ĀIPL) speciālisti, vairākkārt jau ir norādījuši, ka bez reformām noturēt ilgtermiņa izaugsmi nebūs iespējams. Savukārt īstenotā nodokļu reforma ir labs piemērs, kā Latvijai īstenot arī citas reformas, piemēram, augstākās izglītības, ekonomisko noziegumu apkarošanas un digitālās ekonomikas attīstības jomā, atzīst ĀIPL.

ĀIPL eksperti uzsver, ka Latvijai ir izdevies veikt fundamentālu nodokļu sistēmas pārbūvi un tā ļaus spēcināt tautsaimniecības konkurētspēju ilgtermiņā. Taču panākumi būs atkarīgi no tā, cik raiti un veiksmīgi tiks novērstas radušās nepilnības. Lai arī ir sperts solis pareizajā virzienā, darbaspēka nodokļu sloga jautājums joprojām prasa tālākus risinājumus. Veiksmīga nodokļu reformas turpināšana vairos arī atbalstu turpmākām reformām valsts pārvaldē.

Uzņēmēji un investori pozitīvi novērtē arī pēdējā laikā panākto ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā – tās īpatsvaru ir izdevies ievērojami samazināt. Tas ir nozīmīgi gan godīgas konkurences nodrošināšanai, gan veiksmīgai ekonomikas tālākajai attīstībai un budžeta ieņēmumu palielināšanai.

Tāpat investoru vērtējumā pēdējos gados ir panākti atzīstami uzlabojumi VID ikdienas darbā un attieksmē. Viņu skatījumā, ir jāturpina iesāktā proaktīvā politika, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Kā viens no galvenajiem attīstības virzieniem, kurā Latvijai būtu jāvirzās, ir aktīvāka e-vides un pakalpojumu izmantošana, jo tas gan palīdzētu ierobežot ēnu ekonomiku, gan arī celtu valsts iestāžu efektivitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!